-
Kurzemes un Zemgales hercogiste
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts iekārtas struktūra | 1 | |
| Kurzemes hercogistes tiesu sistēma | 2 | |
| Hercoga Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes muižniekiem (1570. gada likums) | 3 | |
| Piltenes statūti (1611. gads) | 3 | |
| 1617. gada Valdības formula | 4 | |
| 1617. gada Kurzemes statūti | 4 | |
| Muižu likumi (1793. gads Struteles muižas likumi) | 4 |
Muižu likumi (1793. gads Struteles muižas likumi)
Muižu likumi bija rakstīti un nerakstīti. Privātās muižas Kurzemes hercogistē jāraksturo kā valstis valstī. Muižnieki varēja saviem dzimtļaudīm izdot likumus un pēc tam spriest tiesu.
Daži uzņēmīgākie Kurzemes muižnieki pat ir centušies muižas tiesiskos noteikumus uzrakstīt latviešu valodā un darīt tos zināmus zemniekiem līdzīgi kā valsts izdod likumus saviem pavalstniekiem.
Raksturīgs piemērs šai ziņā ir Struteles muižas dzimtkunga Franka 1793. gadā uzrakstīti muižas likumi, kas sevī ietvēra 49 pantus viņa dzimtļaudīm.
Izspriežot muižas tiesā savu zemnieku kriminālos noziegumus vai civiltiesiskos strīdus, muižnieki mēdza pieaicināt uzticamu zemniekus (vagarus, šķilterus, vecākos u.c) lai palīdzētu atrast tiesību normas. Šos muižas tiesā pieaicinātos zemniekus sauca par tiesību atradējiem. Tomēr sprieduma taisīšanā un soda noteikšanā muižniekiem pašiem piederēja izšķirošais vārds.
Muižnieka ieceltā uzticamo zemnieku tiesa piesprieda un izpildīja miesas sodus saviem tautas brāļiem.
…
Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts iekārtas struktūra Kurzemes hercogistes tiesu sistēma Hercoga Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes muižniekiem (1570. gada likums) Piltenes statūti (1611. gads) 1617. gada Valdības formula 1617. gada Kurzemes statūti Muižu likumi (1793. gads Struteles muižas likumi)
