Tas apliecinās citātā no lugas “Mēdeja” : “Mēs, sievas, esam bailīgas, Maz cīņai derīgas, no šķēpa baidāmies. Bet, ja mēs apdraudētas savā laulībā, Neviens tad nav tik asinskārs kā sieviete ” (Eiripīds 1984, 38)
Jāsons pierādīja, ka vīrieši ir ļoti mantkārīgi. Līdz ar to spējīgi nodot sievieti, kas viņu labā ir gatavi uz visu. Pat gatavi atteikties no saviem bērniem, ģimenes. Pēc manām domām, ļoti gļēva rīcība bija vēlme izdot Mēdeju ar saviem dēliem trimdā. Tomēr, man šķiet, ka Jāsons neaprēķināja Mēdejas spēkus un nebija gatavs, ka viņa bērnu māte spēs nogalināt savus bērnus.
Šis stāsts, kas attēlots gan grāmatā, gan filmā noteikti nav viens no maniem mīļākajiem, jo tajā ir daudz vardarbības un sāpes, kas nav mans mīļākais temats. Tomēr uzskatu, ka par šo stāstu ir vērts zināt, lai iepazītu sievietes spēku, mīlestības neizdibināmos ceļus, kā arī nodevības sāpes. Šī luga ir aktuāla vēl šodien, jo tajā ir paslēptas daudzas atziņas, kas, manuprāt, būs vēl aktuālas arī daudzus gadsimtus vēlāk.
Mēdeja lugā labi parāda kontrastus. Gan mīlestību, gan naidu un atriebību pret vīriem, gan uzticamību savam vīram, gan savas tautas nodošanu. Viņa parāda sevi gan kā sagrautu sievieti, gan kā sievieti, kuras rokās ir visa vara. Manā skatījumā ar to šī luga ir īpaša.
…
