Neskatoties uz veselības problēmām un invaliditāti, kas viņu mocīja gandrīz visu mūžu, Z.Mauriņa ieguva filoloģijas doktores zinātnisko grādu (kā pirmā sieviete Latvijā) un uzrakstīja vairāk nekā 70 grāmatu latviešu un vācu valodā - pamatā esejas (par literatūru, kultūru, filozofiju; viņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra pamatlicēja un izkopēja), kā arī romānus, lugas, autobiogrāfiskas apceres un biogrāfijas. Mauriņa pētīja daudzu ievērojamu personu dzīvi, īpaši - F.Bārdas, J.Poruka, A.Brigaderes, F.Dostojevska un Dantes. Rakstniece ir tulkojusi no krievu, angļu, franču un norvēģu valodas. Viņas uzskati bija tuvi romantismam, ar dzīves filozofijas, vēlāk - eksistenciālisma iezīmēm. Par humānisma ideju un cilvēka tiesību aizstāvēšanu Mauriņa ir saņēmusi daudzus starptautiskus apbalvojumus. Rakstnieces emocionālajai subjektivitātei fascinējošu spēku piešķir gan gara brīvības, cilvēcības un augsti tikumisku ideālu aizstāvība, gan izcilas zināšanas par pasaules kultūru, gan prasme plašā horizontālā plāksnē salīdzināt, konfrontēt un secināt, gan arī spēja organizēt domu spožā dzejiskā izteiksmē un izteikties skaidrā, aforismiem bagātā valodā. Mauriņa ļoti aktīvi darbojās arī kā lektore - Mūrmuižas Tautas universitātē vien viņa nolasīja 130 lekciju. Viņa ir arī veikusi vairāk nekā 30 lekciju turnejas pa Eiropas valstīm (emigrācijā pēc Otrā pasaules kara).…
