-
Romiešu sabiedrība pēc Romas likumdošanas aktiem
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| I nodaļa | ROMIEŠU TIESĪBAS UN TAISNĪGUMS | 4 |
| II nodaļa | ROMIEŠU TIESĪBU VEIDOŠANĀS | 5 |
| III nodaļa | ROMIEŠU TIESĪBU VEIDI | 7 |
| 3.1. | Personas tiesības | 7 |
| 3.2. | Īpašuma tiesības | 7 |
| 3.3. | Procesuālās tiesības | 8 |
| 3.4. | Tautu tiesības | 9 |
| IV nodaļa | „DIVPADSMIT TABULU LIKUMU” VĒSTURISKAIS APSKATS | 9 |
| V nodaļa | BRĀĻU GRAKHU REFORMAS | 10 |
| VI nodaļa | ROMIEŠU SABIEDRĪBAS ATTĒLOJUMS VĒSTURISKAJOS AVOTOS | 11 |
| 5.1. | Romiešu sabiedrības raksturojums darbā "Karš ar Jugurtu" | 11 |
| 5.2. | Romiešu sabiedrības attēlojums darbā "Katilinas sazvērestība" | 11 |
| 5.3. | Romas senāts pēc Polibija apraksta | 12 |
| 5.4. | Tautas sapulces tiesības un pienākumi Polibija aprakstā | 12 |
| VII nodaļa | ROMIEŠU SABIEDRĪBAS UN VALSTS ATTĒLOJUMS MŪSDIENU HISTORIOGRĀFIJĀ | 12 |
| 6.1. | Brāļu Grakhu reformu attēlojums mūsdienu historiogrāfijā | 13 |
| 6.1. | Tautas gribas un amatpersonu varas attēlojums mūsdienu historiogrāfijā | 13 |
| SECINĀJUMI | 13 | |
| BIBLIOGRĀFIJAS SARAKSTS | 15 |
Vidusjūras reģiona rietumdaļa 3. un 2. gt. p.m.ē. tālaika civilizācijām bija maz pazīstama pasaules nomale. Tur vēl nebija izveidojušās augsti attīstītas sabiedrības. Svešajā, nezināmu briesmu pilnajā pasaulē tikai paretam uzdrošinājās iegriezties uzņēmīgie feniķiešu, krētiešu un ahaju jūras laupītāji, tirgotāji un jūrasbraucēji. 8.-6. gs. p.m.ē., kad Grieķijā veidojās polisu civilizācija un vērsās plašumā lielā grieķu kolonizācija, kad Tuvo Austrumu pasaulē politiku diktēja asīrieši un pēc tam persieši, bet Mazāzijas rietumu daļā izveidojās frīģiešu un līdiešu valstis, arī Vidusjūras rietumu daļā iestājās lielu pārmaiņu laiks - veidojās pirmās augstas kultūras sabiedrības, kas jau spēja līdzināties iepriekš minētajām. Uz šo laiku attiecināmi arī Romas sākumi.…
Romiešu ģēnijs pirmām kārtām izpaudās politikā. Daudzas senās tautas iekaroja un pakļāva citas, taču nevienai neizdevās radīt valsti, uz kuras drupām tik tiešā veidā izaugtu mūsdienu eiropeiskā pasaule. Likumi un oriģināla valsts pārvaldes sistēma bija Romas galvenais ieguldījums Rietumu un pasaules kultūrā. Romiešu tiesiskās sistēmas elastīgums, tās spēja adaptēties, izaugt no civitas lieluma līdz pasaules impērijas lielumam bija augstākās valstiskās gudrības pazīme. Roma pārmantoja grieķu civilizāciju un nodeva to Eiropai nevis kā teorētisku mantojumu, bet kā valstisko iestāžu kopumu. Romieši saprata, ka galvenais valsts pārvaldē nav ieroči, bet likumi.
