Jāņa Atklāsmes grāmata ir tā, kurai teologi un pētnieki pieiet ar vislielāko pietāti. To uzskata par visgrūtāk saprotamo grāmatu Bībelē. Tāpēc arī tās teksta komentāri un skaidrojumi mēdz būt pretrunīgi. Šajā darbā neiedziļināšos šajā uzskatu daudzveidībā, jo tas nav darba uzdevums.
Draudžu vēstules atgādina pravieša Amosa 7 pravietojumus, kurus var lasīt Am. 1-2. Gan pravietojumi, gan vēstules ir ar līdzīgu struktūru.
Vēstījumi visām septiņām draudzēm tiek vienādi iesākti un nobeigti. Balss (1:10), kas diktē šos vēstījumus, katrā vēstījumā sevi raksturo jeb nosauc savādāk. Taču katrs vēstījums ir līdzīgs pēc satura: balss raksturo sevi, tad – uzslava, kam seko apsūdzība, un kā pēdējais ir apsolījums. Tieši tāpat visām 7 draudzēm Kristus saka, ka zina viņu darbus.
Balss, kas liek apustulim Jānim pierakstīt vēstījumus, ir Kristus. Šīs septiņas draudzes ģeogrāfiski atradās tādā kā puslokā, kuru apstaigājot, varēja nogādāt vēstījumu samērā īsā laikā. Un Atklāsmes grāmata varēja būt cirkulārs dokuments, kuru atbilstošajā kārtībā vajadzēja nogādāt šīm draudzēm – Efeza, Smirna, Pergama, Tiatīra, Sarda, Filadelfija un Lāodikeja.
Paradoksāli ir tas, ka 2000 gadus atpakaļ pierakstītas vēstules ir aktuālas arī šodien. …
