Pirmais Latvijas valsts prezidents. Viņš jau skolas gados izcēlās kā līderis ar lieliskām organizatora dotībām. Spilgti izpaudās viņa oratora talants – spēja aizraut auditoriju. Kā par viņa atsaucās laika biedri – viņš esot bijis gudrs cilvēks ar ļoti tīkamām manierēm. Viņi bija pārliecināti, ka Čakste ies tālu un ka viņam pieder nākotne.
Čakstem visās svarīgākās lietās bija noteicošais vārds, biedri viņu turēja par savu dabisko vadoni. Jānim Čakstem bija ass, gaišs skats uz visām dzīves parādībām. Viss miglainais, pārmērīgais, romantiskais un izplūdušais bija viņa reālām prātam nepieņemams un nepanesams. J.Čakste instinktīvi tiecās pēc noteiktības, skaidrības un mēra.
Studiju laikā Čakste pievērsās literatūrai, pēc studijām sāka strādāt Kurzemes guberņas prokuratūrā, vēlāk viņš kļuva par zvērinātu advokātu. Viņš ļoti rosīgi piedalījās latviešu sabiedriskajos pasākumos, izdeva avīzi “Tēvija”, par kuras galveno uzdevumu uzskatīja cīņu pret muižnieku visspēcību, kā arī bieži publicēja rakstus par juridiskiem jautājumiem, lai ieviestu skaidrību laucinieku tiesiskajā dzīvē.
Kā atceras pirmās Saeimas deputāts Kārlis Pauļuks – Jāņa Čakstes lozungs bija visus vienot uz kopīgu sadarbību par latviešu nacionālo, kulturālo un saimniecisko attīstību. …
