-
Mugurkaula ķirurģija un pacienta aprūpe
Nr. | Название главы | Стр. |
Starpskriemeļu diska trūce | 3 | |
Saslimstība | 3 | |
Klīniskā aina | 3 | |
Diagnostika | 3 | |
Riska faktori | 3 | |
Ārstēšana un aprūpe | 3 | |
Aprūpes diagnozes | 4 | |
Mugurkaula jostas daļas diska trūces operācija | 4 | |
Pacientu aprūpe | 4 | |
Operācijas perioda aprūpes aktivitātes | 5 | |
Tiešā un agrīnā pēcoperācijas perioda aprūpes aktivitātes | 6 | |
Profilakse | 6 | |
Izmantotā literatūra | 7 |
Pacientu aprūpe
Pacienta informēšana par ārstēšanas iespējām, t.sk. pretsāpju un pretiekaisuma medikamentiem, ķirurģiskās ārstēšanas iespējām. Izskaidrot pirms operācijas un pēc operācijas procedūras un aprūpes gaitu.
• Pacienta sāpju novērtēšana un novēršana.
• Emocionālā atbalsta nodrošināšana. Iedrošināt pacientu un palīdzēt tikt galā ar
diskomfortu un frustrāciju saistībā ar hroniskajām muguras sāpēm un traucēto
kustīgumu.
• Iedrošināt pacientu veikt pašaprūpi tādā mērā, kādā to atļauj sāpju līmenis un
imobilitāte.
…
Starpskriemeļu diska trūce Diska trūce ir mugurkaula stāvoklis, kas rodas, kad starpskriemeļu diska gēlveida centrs caur vājāku vietu tiek izgrūsts uz āru. Ja diska izvirzījums pieskaras vai saspiež tuvumā esošo muguras nervu, var rasties sāpes mugurā un kājās. (5) Diska trūce rodas, kad diska kodola fragments tiek izstumts ārpus diska ārējās robežas spinālajākanālā. Trūces vārti ir plaisas vai plīsumi diska fibrozajā gredzenā, kur ir daudz nervu receptoru, tāpēc šie procesi ir sāpīgi. Saslimstība. Visbiežāk diska trūci novēro jostas daļas (L4–S1) līmenī un kakla daļā (C4–C7). Parasti lumbālās daļas trūce attīstās cilvēkiem 20–45 gadu vecumā, cervikālās daļas trūce – pēc 45 gadu vecuma. Biežāk šī slimība skar vīriešus. Klīniskā aina. Muguras sāpes diska trūces gadījumā parasti ir ar akūtu, spontānu sākumu. Sāpes ir asas, dedzinošas, bieži ar izstarojumu pa saknīšu gaitu. Jostas daļas sāpes visstiprākās ir sēdus stāvoklī un pieceļoties, tomēr tās var pastiprināties visos gadījumos, kad ir palielināta slodze (smagumu celšana, sasprindzinājums, rotācijas kustības u.c.). Apvidos, kurus inervē saspiestā saknīte, vēlākā stadijā parādās kustību un jušanas traucējumi, kāju muskuļu vājums un atrofija. Kakla daļas diskogēnās sāpes ir līdzīgas, tās galvenokārt provocē galvas kustības, noteiktas pozas. Sāpes var izstarot arī uz pakausi, ausi, skaustu.(2)
