Senā Ēģipte
Labvēlīgie ģeogrāfiskie apstākļi radījuši ēģiptiešos stabilitāti un nosvērtību. Auglīgā Nīlas augsne un tās regulāri paredzamie plūdi un atkāpšanās, sekmēja ēģiptiešos ticību dabas prognozējamībai un labvēlībai.[8;63] Ēģiptieši ticēja pēcnāves dzīvei un tiem raksturīgā tieksme pēc regularitātes un sakārtotības izpaužas reliģiskajās mācībās, liktenis viņu izpratnē bija nevis kāds īpašs spēks vai darbība, bet kā pasaulē jau ieprogrammēts scenārijs, kas regulē Visumu un cilvēka pat nenozīmīgāko izvēli.[6;118]
Senā Divupe
Par paradīzi zemes virsū dēvētā, ļoti auglīgā ieleja starp Tigru un Eifratu, nav devusi tādu drošību no barbaru iebrukumiem kā Ēģiptē, ar skarbo klimatu un neregulārajiem plūdiem nav radījusi patstāvības sajūtu, kas spilgti izpaužas etniski raibajā Divupes kultūrā gan dzejā, gan zīlēšanas paņēmienos. Pasaules uztveri labi parāda to pārliecība par pasaules koka struktūras esamību, kur pastāv trīs sfēras –lapotne, dievu valstība, debesis; stumbrs, cilvēku mājvieta, zeme; saknes, briesmīgā apakšzeme no kuras mirušie neatgriežas nekādā veidolā. [2;22] …
