-
Psiholoģijas virzieni un vēsture
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Psiholoģijas vēsture | 4 |
| 1.1. | Psiholoģijas vēstures posmi | 4 |
| 1.1.1. | Pirmszinātniskais posms | 4 |
| 1.1.2. | Filozofiskais posms | 4 |
| 1.1.3. | Eksperimentu posms | 5 |
| 1.1.4. | Zinātniskais posms | 6 |
| 1.2. | Psiholoģijas agrīnie novirzieni | 6 |
| 1.2.1. | Strukturālisms | 7 |
| 1.2.2. | Funkcionālisms | 7 |
| 1.2.3. | Psihoanalīze | 8 |
| 1.2.4. | Geštaltpsiholoģija | 9 |
| 1.2.5. | Biheiviorisms | 9 |
| 2. | Mūsdienu psiholoģijas virzieni | 10 |
| 2.1. | Biheiviorais virziens | 10 |
| 2.2. | Kognitīvais virziens | 10 |
| 2.3. | Humānistiskais virziens | 10 |
| 2.4. | Bioloģiskais virziens | 11 |
| 2.5. | Evolūcijas virziens | 11 |
| 2.6. | Psihodinamiskais virziens | 11 |
| 2.7. | Sociālais un kultūras virziens | 11 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
2.7. Sociālais un kultūras virziens liek uzsvaru uz dažādu kultūru izturēšanās un domāšanas atšķirībām. Šī virziena piekritēji nodarbojas ar izturēšanās veidu un kognitīvo līdzību un atšķirību pētīšanu cilvēkiem ar dažādu etnisko, sociālo un kultūras piederību. Sociālais un kultūras virziens atspoguļo pēdējā laika arvien skaidrāko apjautu, ka cilvēki funkcionē savā sociālajā vidē un nav no tās pilnīgi nošķirami. Tas atsevišķā indivīda izturēšanos uzsver kā sabiedrības un kultūras konteksta produktu. (Borns, Ruso, 2000, 29.lpp.)
Mūsdienu psiholoģijas novirzieni ir radušies uz vēsturisko virzienu pamata. Katram virzienam ir savas teorijas un mērķi. Lai saprastu visus cilvēka dabas aspektus, psihologam jāpārzina visi psiholoģijas virzieni. Jo tikai izvērtējot lietas katru individuāli un saliekot tās vienā veselumā, ir iespējams nonākt pie pamatotiem secinājumiem. Katra psiholoģijas virziena mērķis ir izprast cilvēku, tā būtību. Izpētot cilvēka bioloģiski psiholoģiskos aspektus, psihologs nevar nonākt pie slēdziena par cilvēka domāšanas veidiem saistībā ar citiem virzienu aspektiem.
Sena Austrumu leģenda stāsta; reiz dievi nolēmuši radīt Visumu. …
Ieskats psiholoģijas vēsturē, agrīnajos un mūsdienu novirzienos.
