| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teritorija kā viens no valsts elementiem | 4 |
| 2. | Valsts teritorijas tiesiskais statuss | 7 |
| 3. | Valsts robežas un to tiesiskais statuss | 9 |
| 4. | Teritoriālie režīmi | 11 |
| Kopsavilkums | 13 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 14 |
Starptautiskajās upēs navigācija ir brīva un atklāta visu valstu pilsoņiem, tirdzniecības kuģiem un kravām, ievērojot līdztiesības proncipu attiecībā uz ostu un navigācijas nodevām un tirdzniecības kuģniecības nosacījumiem. Starptautiskā tiesiskā režīma jautājumus kārto īpašas starptautisko upju komisijas, kuru uzdevums ir veicināt to jautājumu atrisināšanu, kas ir aktuāli un nozīmīgi šādu upju kopīgā ekspluatācijā.
Pasaulē pastāv ļoti plašas teritorijas, kuras nav nevienas valsts suverenitātē un jurisdikcijā un kuras atbilstoši starptautiskajām tiesībām var izmantot jebkura valsts. Starptautiskie ūdeņi ārpus piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu teritorijām, kā arī gaisa telpa virs tiem un zemes dzīles zem tiem ir vislielākā starptautiski izmantojamā teritorija uz zemes.
Antarktika ir vienīgais kontinents pasaulē, kas nav nevienas valsts teritoriālajā jurisdikcijā. Antarktika ir dienvidu polārais apgabals, kas iekļauj sevī Antarktīdu un to ieskaujošo okeānu ar salām. Tiesisko režīmu nosaka 1959. gada 1. decembra Līgums par Antarktiku. Antarktikā aizliegtas jebkādas militāras akcijas, kara bāzu un nocietinājumu celtniecību, militāri manevri, visu veidu ieroču izmēģināšana, kodolsprādzieni un radioaktīvo atkritumu apglabāšana.
Arktikas un Ziemeļu Ledus okeāna tiesiskais režīms attiecas uz rajonu ap Ziemeļpolu, kuru norobežo 66. Ziemeļu paralēle ap Ziemeļpolu. Šo režīmu nosaka starptautisko tiesību normas un to valstu likumdošana, kuru teritorijas daļa vai ekonomiskā zona, vai kontinentālais šelfs atrodas minētajā reģionā. Tās ir Krievija, ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija.
Polāro sektoru robežas nebūt nevar uzskatīt par attiecīgo valstu robežām. Jūru tiesisko režīmu ir jānoskaidro katrai atsevišķi, pamatojoties uz mūsdienu starptautisko tiesību principiem, gadu gaitā izveidojušos praksi, politiskajiem, ekonomiskajiem, aizsardzības, ģeogrāfiskajiem un citiem faktoriem, kas kopumā determinē vienas vai otras jūras tiesiskā režīma īpatnības, tomēr katras valsts polārā sektora ietvaros arktisko jūru režīms ir cieši vienots.
…
Autors savā darbā veic pētījumu par teritoriju tiesisko statusu. Pētot dažādus likumus, interneta resursus un literatūras resursus, kas ir saistīti ar teritorijas raksturojumu, autors vēlas savā darbā izpētīt to, kā tiek iedalīta teritorija un kāds ir to tiesiskais statuss. Referāta mērķis ir izprast teritoriju veidus, to tiesisko statusu un to būtību, izpētīt kā teritorijas tiesiskie režīmi tiek regulēti starptautiskajos normatīvajos aktos, kā arī kā tie tiek regulēti Latvijas likumdošanā. Referāta pirmajā daļā autors apskata teritoriju kā vienu no valsts elementiem. Darba otrajā daļā tiek apskatīts valsts teritorijas tiesiskais statuss. Trešajā daļā tiek runāts par valsts robežas un to tiesiskais statuss. Savukārt noslēdzošajā ceturtajā daļā autors apskata teritoriālos režīmus, to raksturojumu, tiesisko režīmu. Autors referātā izmanto gan Latvijas normatīvos aktus, gan starptautiskās normas, juridisko literatūru, kurā tiek apskatīti un analizēti jautājumi par teritoriju tiesikajiem statusiem. Kā arī autors plaši izmanto internetā pieejamo informāciju par teritoriju tiesiko statusu un režīmiem.
