Gēnu mutācijas, hromosomālās pārveidnes, multifaktoriālās slimības

Arī astmu var pieskaitīt pie multifaktoriālām slimībām. Astma ir hronisks elpceļu iekaisums. Tās izcelsmes pamatā ir iedzimtība, tomēr tas, vai astma attīstīsies, ir atkarīgs no vides, kurā cilvēks uzturas. Astmu veicinošie faktori ir auksts un mitrs gaiss, fiziska slodze, migla, dažādi arodfaktori, medikamenti. Alerģiskiem cilvēkiem, īpaši bērniem, astma rodas alergēnu iedarbības rezultātā - uzturoties putekļainā vidē, mājās ar pelējumu, kontaktā ar mājdzīvniekiem, putekšņiem. Astma ir hroniska slimība, proti, ir periodi, kad jāārstējas, bet tad gadiem var būt tā, ka nav nekādu problēmu. Galvenais ir sākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk un darīt to pietiekami ilgi. Ārstu ieteiktais risinājums ir lietot kombinētos medikamentus, kas apvieno iekaisumu ārstējošās un bronhus paplašinošās vielas.
Arī šizofrēnija tiek uzskatīta par multifaktoriālu slimību, tā daļēji ir iedzimta, taču tās attīstību būtiski ietekmē arī citi faktori. Simptomi šai slimībai ir ļoti dažādi, taču pamatā tie ir ļoti nopietni galvas smadzeņu traucējumi, slimniekiem parādās straujas personības izmaiņas, rodas problēmas saprasties ar apkārtējo pasauli. Šizofrēnijai ir ļoti daudz veidu, piemēram, paranoidālais, dezorganizētais, katatonais, reziduālais, nediferenciējamais. Tai ir arī ļoti daudz dažādu simptomu, kas cilvēkiem var izpausties dažādi. Ar šizofrēniju slimo apmēram 1% pasaules iedzīvotāju, un vislielākais risks saslimt ar šizofrēniju ir sievietēm vecumā no 16-35 gadiem, bet vīriešiem – 17-28 gadiem. Tāpat kā simptomi un veidi var atšķirties, arī slimības sākuma fāze katram slimniekam ir atšķirīga, tomēr galvenokārt tā ir saistīta ar pasliktinātu garastāvokli, nepārvaramu nogurumu, novājinātu organismu. Slimību var ārstēt, vai vismaz ierobežot, atklājot to sākuma stadijā, ātrāks un labāks būs ārstēšanās rezultāts, tomēr, ja tā tiek konstatēta vēlīnā stadijā, tad ārstēšanās prasa ilgu laiku un rezultāts var nebūt vēlamais.

…