Nogulumieži jeb sedimentieži ir veidojušies no senāku iežu dēdēšanas (noārdīšanās) produktiem, organiskām atliekām u.c. Šie ieži ir veidoti no minerāliem, kas var pastāvēt tādos temperatūras, spiediena un ķīmiskās vides apstākļos, kas raksturīgi pašai augšējai Zemes garozas daļai. Kaut gan no kopējā Zemes garozas apjoma tie neveido vairāk kā 3%, Zemes virspusē tie tomēr ir visizplatītākie un visbiežāk sastopamie ieži. Turklāt nogulumieži ir vienīgais iežu veids, kas glabā fosilijas.
Iežu absolūtā vecuma noteikšanai lieto radiometriskās, termoluminiscences un paleomagnētiskās metodes, bet relatīvo vecumu nosaka ar paleontoloģiskajām metodēm. Paleontoloģiskās metodes būtība ir seno organismu atlieku vai to atstāto dzīvības procesu pēdu izpēte iežos, kurā noskaidro seno ģeoloģisko periodu augu un dzīvnieku vēsturisko attīstību atkarībā no to apdzīvotās vides ekoloģiskiem apstākļiem.
Paleontoloģiskā metode ir labi piemērota nogulumiežu relatīvā vecuma noteikšanai, jo katrs šo iežu komplekss satur dažādu daudzumu faunas un floras palieku. Pēc to noteikšanas var spriest, kuri slāņi veidojušies agrāk, kuri vēlāk, kuri vienlaicīgi.…
