Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā, izmantojot ražošanas faktorus, tiek īstenota uzņēmējdarbība vai vektas kādas citas privātas vai publiskas funkcijas. Protams, ka lielākais uzņēmēja rīcības virzītājs ir peļņas iegūšana, jo jebkurš uzņēmējs cenšas maksimizēt uzņēmuma peļņu, līdz ar to iegūstot lielāku ienākumus sev.
Peļņu var klasificēt kā problēmu, jo tās pamatā ir uzņēmēja ekonomiskās uzvedības motīvi. Katram uzņēmumam ir jārisina sava ekonomiskā problēma, t.i., katram uzņēmumam no ierobežotajiem resursiem ir jāsaražo tik cik vien maksimāli var. Būtībā savā saimnieciskajā darbībā uzņēmumam jāatbild uz jautājumiem:
Ko un cik ražot?
Kurus starpproduktus (izejvielas u.t.t) ražot pašam un kurus iepirkt no citiem?
Kādas ražošanas tehnoloģijas izmantot?
Kādus ražošanas resursus izmantot un kādos daudzumos?
Kā organizēt firmas vadības struktūru?
Kā samaksāt piegādātājiem par ražošanas resursiem?
Ekonomisko problēmu visi uzņēmumi nerisina vienādi, jo pastāv dažādi uzņēmuma veidi. Mikroekonomikā apskata uzņēmumus no šādiem aspektiem:
vienas personas uzņēmums (sole proprietorship) – fiziska persona, kurai vienam pašam pieder uzņēmums, kas ir reģistrēts komercreģistrā. Visus lēmumus pieņem pats un patur visu peļņu, ko iegūst uzņēmums;
uzņēmējsabiedrība (partnership) – divi vai vairāk īpašnieki, kuriem ir neierobežota atbildība;
korporācija (corporation) (a/s) – uzņēmums, kas pieder tās akcionāriem, kuriem ir uzņēmuma akcijas, kas dod tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā un peļņas sadalē.
…
