| Nr. | Название главы | Стр. |
| SATURS | 2 | |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | EITANĀZIJAS JĒDZIENA SKAIDROJUMS UN VĒSTURE | 4 |
| 1.1. | Eitanāzijas jēdziena skaidrojums | 4 |
| 1.2. | Eitanāzijas vēsture | 5 |
| 2. | AR EITANĀZIJU SAISTĪTĀS PROBLĒMAS | 5 |
| 3. | PROBLĒMAS ĒTISKIE ASPEKTI | 8 |
| 4. | PROBLĒMAS RISINĀŠĀNAS CEĻI | 10 |
| 5. | EITANĀZIJAS FORMAS | 11 |
| 5.1. | Brīvprātīgā eitanāzija | 11 |
| 5.2 | Nebrīvprātīgā eitanāzija | 11 |
| 5. | ‘’VIEGLO NĀVI’’ LEGALIZĒJOŠĀS VALSTIS UN LATVIJAS VIEDOKLIS | 12 |
| 5.1. | Nīderlande | 12 |
| 5.2. | Beļģija | 12 |
| 5.3 | Luksemburga | 13 |
| 5.3 | Luksemburga | 13 |
| 5.4 | Latvijas nostāja pret eitanāziju | 13 |
| SECINĀJUMI | 15 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 16 |
Jēdziens eitanāzija vēsturē atrodams jau vairākus gadu simtus pirms mūsu ēras, kad par to izteicās tā laika zināmie filozofi un zinātnieki, kā piemēram, sengrieķu filozofs Platons, sengrieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis, romiešu stoiķu filozofs, dramaturgs un valstsvīrs Lūcijs Annejs Seneka un citi, katrs paužot savu nostāju pret cilvēka dzīvību un nāvi. Līdzīgu uzskatus turpināja arī paust daudzus gadsimtus vēlāk renesanse laikmeta humānisti un filozofi. Zīmīgi, ka 17. gadsimtā angļu filozofs Frānsiss Bēkons (22.01.1561. – 09.04.1626.) ievieš pašu terminu ‘’eitanāzija’’. Ar laiku jēdziens pakāpeniski ieiet arī medicīniskajā terminoloģijā un ar to sāk apzīmēt vieglāku slimnieku aiziešu no šīs pasaules. 20. gadsimta otrajā pusē eitanāzijas jēdziens kļūst daudz aktuālāks medicīnas doktrīnā un praksē, kas galvenokārt skaidrojams ar jaunu intensīvo metožu izmantošanu ārstniecībā. 21. gadsimtā Nīderlande kļūst par pirmo valsti Eiropā, kurā tiek legalizēta eitanāzija, uzsākot vairāku eitanāzijas formu un to viedu praktizēšanu.…
Tēmu eitanāzija un ētika autore izvēlējās, jo šī bija viena no tēmām, kas studiju kursā filozofija uzrunāja visvairāk. Eitanāzija mūsdienās plaši atpazīstama vairākās pasaules valstīs, taču katra cilvēka viedoklis par to atšķiras. Vieni to uzskata par cilvēku tiesību pārkāpumu, par kuru draud kriminālsods, savukārt citi to dēvē par līdzekli, ar kura palīdzību cilvēki var nomirt, tā sakot, ‘’ar cieņu’’. Daudzu valstu viedoklis par eitanāziju ir skeptisks, lai arī citās tā ir legalizēta ar likumu jau vairākus gadu desmitus.
