Tiesību normu teksta un tā satura izzināšana, reprodukciju un izvertēšanu veic ar darbību kopumu, kas tiek apzīmēts ar terminu – interpretācija jeb iztulkošana.
Termins interpretācija ir cēlies no latīņu vārda – interpretation – skaidrošana, jēgas atklāšana.
Juridiskajā nozīmē interpretāciju varam uzskatīt ar specefisku metožu un paņemienu kopumu, kura pielietošana tiesību normu piemērošanas procesā nepieciešama, lai iespējami objektīvi atklātu tās: saturu, izprastu jēgu un sociālo mērķi, tādejādi sekmējot normas piemērošanu, atbilstoši tiesību sistēmas un taisnības principiem un sociālajai realitātei.
Tiesību normu interpretācija un anoloģija.
Iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šāda interpretācijas (iztulkošanas metode).
Gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa.
Vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normu jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta.…
