Ekonomikas vēstures priekšmets.
Ekonomikas vēsture ir sabiedriska zinātne. Ekonomikas vēsture kā mācību priekšmets ir tuvs gan ekonomika disciplīnām, pirmā un galvenām kārtām tieši ekonomikas teorijas, kas pēta ekonomiku, gan arī dažādajām vēstures disciplīnām, proti, vispārējas vēstures, un tml. kursiem, kuri aplūko cilvēku sabiedrības attīstības gaitu vēsturiski.
Ekonomikas teorija pēta ražošanas attiecību raksturu, pēta, kā šis raksturs izpaužas vispārinātā veidā, pēta, ja tā varētu teikt, to vai citu ražošanas attiecību raksturu to klasiskajā formā.1
Ārvalstu ekonomikas vēstures kursu var iedalīt četrās daļās:
1. Senie laiki; 2. Vidus laiki; 3. Jaunie laiki; 4. Visjaunākie laiki.
Seno laiku ekonomikas vēsture
(Senie Austrumi, Grieķija un Roma)
Seno Austrumu zemēm bija liela loma cilvēku sabiedrības attīstības vēsturē. Šeit meklējami vissenākie civilizācijas sākumi. Šo zemju materiālās un garīgās kultūras sasniegumi bija pamats daudzu tautu ekonomiskajiem progresam vēlākajos periodos. Jānorāda, ka seno Austrumu zemēs pirmo reizi cilvēces vēsturē izveidojās arī privātais īpašums un valsts.
Analizējot seno Austrumu zemju – Ēģiptes, Babilonijas, Indijas un citu agrā ekonomiskā uzplaukuma cēloņus, vispirms nepieciešams noskaidrot to ģeogrāfiskos nosacījumus, lielo upju regulārās pārplūšanas lomu auglīgās augsnes veidošanā, mākslīgās apūdeņošanas nepieciešamību, derīgo izrakteņu resursus, dabas apstākļu lomu darba dalīšanā, tirdzniecības un visas tautas saimniecības attīstībā.…
