Vēstures straume ir neaptverama. Tā nes savā straujajā tecējumā tautas , kas sasēdušās laivās, cīnās par savu eksistenci. Vienubrīd laiva paceļas augstu viļņu galā, taču nākamajā brīdī vētra to saplosa, sadragā to sīkās drumslās, atstājot cilvēkus vienus peldam vēstures mūžīgajā straumē. Viena daļa tiek izglābta, tos paņem savā vidū citas tautas un laivas, tādējādi stiprinot savas izdzīvošanas izredzes. Daži, pieķērušies laivas atlūzām, turpina peldēt pa straumi, kaut gan zina, ka nespēs pretoties un pazudīs vēju sabangotajā okeānā. …
