Būtiskas izmaiņas Latvijas teritorijas apdzīvotībā ieviesa tā sauktais pēcleduslaikmeta otrais jeb mazais optimums, kas kļuva par iemeslu daudzām norisēm gan cilvēku, gan augu dzīvē. Mūsdienu Latvijas teritorijā laika posmā apmēram no 850. līdz 1150. gadam temperatūra bija par 1 – 2 ̊ C augstāka1, kā arī mitruma līmenis bija krietni augstāks nekā mūsdienās, kas pozitīvi ietekmēja augu valsti, līdz ar to veicināja arī meža un mājdzīvnieku populācijas pieaugumu, tāpēc varam turpināt šo ķēdīti un loģiski izspriest, ka tas savukārt veicināja cilvēku ieceļošanu šajā teritorijā un zemkopības, lopkopības attīstību, kā rezultātā iedzīvotāju skaits mūsdienu Latvijas teritorijā palielinājās par aptuveni 5 reizēm.…
