Indivīdu dzīvi sabiedrībā nosaka ne tikai iedzimtas izturēšanas normas, ta saucāmie instinkti, un šīs iedzimtās uzvedības normas nesavienojas pilnīgā uzvedības veidā. Šīs iedzimtās uzvedības normas atstāj brīvās rīcības iespējas uzvedības veida izvēlei.
Lai cilvēki sabiedrībā varētu savstarpēji saskaņot savu rīcību paredzamā, drošā un vispārpieņemamā veidā, uzvedības iedzimtās dispozīcijas vajadzētu papildināt ar mākslīgi veidotu uzvedības modeli. Tā kultūras attīstības gaitā radās paražu, sociālās morāles, reliģijas un ne kā mazsvārīgākās arī tiesību normas, kas noteica ģimeņu un kopienu sadzīvi agrārajā saimniecībā, vēlāk arī kopdarbu amatnieku uzņēmumos un fabrikās, tirdzniecības sabiedrībās, biedrībās, politiskajās organizācijās un citās kompleksās sabiedrības struktūrās. Visas šīs sruktūras veidojas tā, lai atsevišķi indivīdi spētu savstarpēji saskaņot savu rīcību pēc noteikumiem, kas nosaka to izturēšanos attiecīgās situācijās.…
