Spēcīgs ir Safranska slēdziens, ka mēs orientējamies uz “būt” nevis “gūt” – gūt vairāk, ātrāk. Vai tā nav mūsdienu cilvēku domāšana? Egoisms. Bet vai tā nebija agrākos laikmetos? Vai monarhija nedzīvoja uz “gūt” principa? Vai verdzība nebija izdomāta “gūt” principa ietvaros?
Es pilnībā piekrītu Safranksim, ka politikai ir jābūt neievērojamai un patiesai. Politika ir kā sētnieka darbs – kad mēs ejam pa tīru ielu, mēs bieži vien aizmirstam, ka sētnieks to ir iztīrījis no rīta. Taču, kad mēs ejam pa netīru ielu, mēs bieži vien atceramies un domās nolamājam sētnieku. Tāpat ir ar politiku – kad viss ir kārtībā, mēs nedomājam par to, taču, kad saskaramies ar problēmām, mēs uzreiz atceramies, kas tajās ir vainīgs.
“Filosofu idejas nevar pielietot politikā” – uzskata Safranskis.…
