-
Mediju kultūra
Mediju kultūras - ietekme uz cilvēku rīcību
2011. gadā medijos izplatījās baumas, ka tiks slēgta Sweedbank
Sabiedrības maldināšana. Balstīšanās uz neobjektīvu, nepārbaudītu, virspusēju informāciju, baumām.
Tūlītēji pēc ziņu izplatīšanās medijos, pie bankomātiem veidojās panika un garas cilvēku rindas.
Atšķirīgs Ukrainas konflikta atspoguļojums starp dažādu valstu medijiem
Notikumu atspoguļojums saistās ar attiecīgās puses ideoloģisko un politisko atbalstu. Krievijas plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums par notikumiem Ukrainā ir atbilstošs Krievijas politiskās elites redzējumam.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piemērojusi naudas sodu SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" (PBK) par izteikti vienpusēju Ukrainas konflikta atspoguļojumu raidījumos "Laiks“, veidojot priekšstatu, ka Ukrainā varu prettiesiski ir sagrābuši neonacisti un fašisti un ka Krievijas karaspēka ieviešanu Ukrainas teritorijā Ukrainas sabiedrība vērtē kā vēlamu un novērtē pozitīvi, nesniedzot citu personu viedokli par minētajiem faktoloģiskajiem apgalvojumiem.
Krievijas plašsaziņas līdzekļu veidoto materiālu plašā pārpublicēšana Latvijas medijos veicina gan Krievijas mediju veidoto mītu un stereotipu tālāku izplatību Latvijas sabiedrībā un sistemātiski šķel sabiedrību.
…
MEDIJU KULTŪRA Prezentācija studiju priekšmetā – reklāmas veidošana Mediju kultūras jēdziens radās un attīstījās 20. gadsimtā, sākot ar masu informācijas līdzekļu lielo attīstību un ietekmi uz sabiedrības viedokli, gaumi un vērtībām. Sociālās kulturoloģijas teorijas radīts jēdziens, kas apzīmē īpašu kultūras tipu informācijas sabiedrībā un tiek definēta kā informatīvi komunikatīvo līdzekļu kopums, ko radījusi cilvēce kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, kas veicina sabiedriskās apziņas formēšanos un personības socializāciju. (Куриллова,2005) Mūsdienu mediju kultūra ir sociālo, tikumisko, psiholoģisko, māksliniecisko, tehnoloģisko, intelektuālo dzīves aspektu komplekss atspoguļojums, ko parasti koordinē mediju centri, mediju laboratorijas, video studijas, projekti, un individuāli kuratori vai mākslinieki. (Burdjē, 2004) Redzams, kā mediji izsaka subjektīvus, nepamatotus spriedumus, apvainojumus. Noniecina un ietekmē slavu un reputāciju pazīstamiem cilvēkiem. Veido ažiotāžas – interpretē izteikumus, pārveido un pasniedz informāciju kā viennozīmīgu, DEMONSTRĒJOT ATTIEKSMES.. Nepazinādami dziļāku saturu un kontekstu. Publiski noniecina, uzsverot šādu rīcību kā mātei nepieņemamu. Šajā piemērā lieliski parādās arī kāda ir mediju izmantotā valoda un izteikumi. ( daudz aizguvumu, sarunvaloda žargonismi) Latvijā izteikta mediju kultūras tendence ir uzpūst no mušas ziloni, jeb veidot rakstus kuriem ir šokējoši paspīlēti virssraksti, taču saturā atklājas patiesā situācija, kas nemaz nav tāda, ka sākumā varēja šķist. Ziņu stāsti galvenokārt tiek veidoti domājot par popularitātes un reitingu gūšanu.
