Mediatoriem dažkārt jau procesa sākumā ir skaidras strīda risinājumu idejas pušu iesniegtajam problēmām. Taču, ja mediatori atturas no šo ideju izpaušanas, puses var nākt klajā ar saviem risinājumiem. Risinājumam, pie kā puses būs nonākušas, smagi strādājot, parasti viņu acīs būs daudz lielāka vērtība.
Mediators ir neitrāla, strīdā neiesaistīta, persona un neatbalsta nevienu no strīdā iesaistītajām pusēm. Mediatora uzdevums ir palīdzēt strīdniekiem ieklausīties vienam otrā un darboties kopā, lai rastu risinājumu. Pirmkārt un galvenokārt, pusēm jāsaprot, ka mediators nav tiesnesis un nepieņems lēmumu viņu vietā, bet gan vadīs pārrunu procesu, kura rezultātā puses pašas centīsies nonākt pie risinājuma. Mediācijas procesā mediators nekad nepieņem vienas vai otras puses nostāju, kā arī nenorāda, kurš rīkojies pareizi un kurš – nepareizi. Mediators vienmēr ciena abas konfliktā iesaistītās puses un ļauj tām pašām izlemt, kā strīdu risināt. Viņš ievēro konfidencionalitāti un neizpauž mediācijas procesā iegūto informāciju trešajām personām. Tāpat arī mediators nemudina un nespiež nevienu no pusēm parakstīt vienošanos, kamēr viena no pusēm nepiekrīt –vienošanās ir noslēdzama tikai tad, kad abas puses ir vienojušās par strīda iznākumu. Mediācijas procesā mediators palīdz pusēm vispusīgi pārrunāt dažādus veidus, kā konflikts būtu risināms, līdz strīdā iesaistītās puses atrod kompromisu.
…
Lielāki vai mazāki, asāki vai ne tik asi, konflikti ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Ar tiem mēs saskaramies gan ģimenes lokā, gan darba vietā, gan arī citās sadzīves situācijās. Ne vienmēr konflikti ir vērtējami negatīvi - ir situācijas, kurās tie var kalpot par motivāciju uzlabot līdzšinējo sistēmu, tie var palīdzēt dzimt kādai labai idejai, vai rast risinājumu ieilgušai problēmsituācijai. Dažādiem konfliktiem var rast dažādus risinājumus. Ir iespējams izrunāties, līdz nonākam pie abām pusēm pieņemama rezultāta. Ir iespējams cīnīties visiem spēkiem par savu taisnību, pat vēršoties pret otru strīdā iesaistīto pusi tiesas ceļā. Ir iespējams vienkārši atmest visam ar roku un samierināties. Tiesas process vairumā pasaules valstu vēl arvien tiek uzskatīts par klasisko - konvencionālo strīdu izšķiršanas veidu. Tas ir iemesls, kādēļ cita veida konfliktu novēršanas procedūras tiek uztvertas kā alternatīvā domstarpību risināšana. „Alternatīvas domstarpību risināšanas” (ADR) institūts latviešu valodā atvasināts no angļu termina Alternative Dispute Resolution (ADR).Ar jēdzienu ADR vispārīgā, plašākā nozīmē var apzīmēt procesu kopumu, ar kuru palīdzību tiek risināti strīdi un konflikti bez tiesas un kuri paši par sevi ir strīdu un konfliktu izšķiršanas alternatīva tiesā. Ir izdalāmi vairāki ADR veidi
