Cilvēks un daba – tie ir divi plaši jēdzieni. Cilvēks bez dabas nevar dzīvot un arī pastāvēt. Grūti teikt, vai daba varētu iztikt bez cilvēkiem. Daba ir svarīga cilvēkam, jo cilvēku darbs un tradīcijas ir arī pakārtotas dabas cikliem. Par to, ka cilvēks nevarētu dzīvot bez dabas, ir teikts arī šajā citātā: „Daba ir tik milzīga un debesu velve pāri tai tik bezgalīga, ka cilvēks nomirtu, klusuma izbiedēts, ja lopu un putnu kliedzieni, zāļu nopūtas un koku, un ūdeņu balsis viņam nenāktu palīgā. Un tāpēc arī Straumēnos, kur cilvēku bij tikpat daudz kā vasarā, apkārtējai radībai aizejot vai iemiegot, iestājas dīvains klusums...”…
