-
Žans Piažē. Bērna intelektuālā attīstība
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Kas bija Žans Piažē? | 3 |
2. | Bērna intelektuālās attīstības teorija | 4 |
3. | Žana Piažē teorija – par un pret | 9 |
Izmantotā literatūra | 11 |
Tāpat būtiski ir neprasīt no bērna loģisku domāšanu agrā vecumā, piemēram, nostājoties vienādās līnijās, jo vienāda garuma līnijas, viņuprāt, var nebūt tas pats, kas vienāda skaita bērni līnijā. Vai pretēji tam – vienāds bērnu skaits līnijā nenozīmē to, ka bērni nostāsies vienāda garuma līnijās.
Būtiski ir ņemt vērā egocentrismu, mācot bērniem līdzināšanos. Ja katrs bērns uzskata, ka redz līnijā stāvošo pirmo dejotāju, tas nenozīmē, ka viņi atrodas vienā līnijā. Pareizi būtu viņiem mācīt līdzināties vienam aiz otra, nevis visiem pēc pirmā. Vai liekot, nostāties visiem tā, lai redz skolotāju treniņstundā – ar domu sastāties šahā – bērni var nostāties tā, lai pats redz skolotāju, bet ne tā, lai aiz viņa esošie redzētu.
Jāņem vērā, ka bērni spēj iztēloties tikai reālas vai redzētas kustības, līdz ar to, apgūstot jaunas kombinācijas, vislabāk tās būtu demonstrēt, nevis mēģināt izskaidrot vārdiem. Vai stāstot dejas pamatideju, vislabāk izmantot situācijas, kuras bērni ir pieredzējuši, nevis, piemēram, stāstīt kā agrāk vēsturē tas noticis, jo bērniem par to var nebūt priekšstata un līdz ar to doma netiks saprasta.
Un ne tikai deju skolotājam šī teorija var būt noderīga. Tā būtu jāiepazīst ikvienam, kuram ir regulāra saskare ar bērniem. It īpaši tiem vecākiem, kuri vēlas no sava bērna sagaidīt kaut ko ļoti daudz. Šī teorija atklās pilnīgi savādāku bērna iekšējo pasauli un izskaidros tā rīcību. Ne velti Žans Piažē viens no tiem, kas savu ideju dēļ kļuvis slavens vēl pirms trīsdesmit gadu sasniegšanas un ne velti, viņa uzdevumi ir pielietojami vēl šodien.
…
Žans Piažē dzimis 1896. gada 9 augustā Nevšatelē – Šveicē un dažādus pētījumus sācis jau no septiņu gadu vecuma. Šajā vecumposmā viņš pakāpeniski interesējās par mehāniku, putniem, dzīvniekiem un jūras gliemežnīcām. Žana Piažē pirmais rakts tika publicēts, kad viņam bija tikai desmit gadi un tas bija par zvirbuļiem – albīniem. Drīz pēc tam Žans sāka strādāt vietējā dabas vēstures muzejā par laborantu. Jāmin, ka tas notika, kamēr Žans mācījās vēl skolā un šajā muzejā viņš nostrādāja četrus gadus, kuru laikā publicēja 25 dažādus darbus par moluskiem un dažādiem zooloģijas jautājumiem. Pateicoties šīm publikācijām viņam piedāvāja molusku kolekcijas kuratora vietu Ženēvas muzejā vēl tad, kad viņš mācījās vidusskolā. [2; 11] Paralēli interesei par zooloģiju, Žans sāka interesēties par dažādiem filozofu un sociologu darbiem – I. Kanta, H. Spensera, O. Konta, A. Fuļje, Ž. Gijo, Ž. Lašeļje, E. Burtu, A. Lalanda, E. Tarda un psihologu V. Džemsa, P. Žanē, T. Ribo darbiem. Dažas no šajā laikā radušajām idejām tika pamatīgāk izstrādātas Žana vēlākajos darbos – piemēram, ideja par to, ka bioloģiju var veiksmīgi izmantot epistemoloģisku problēmu risināšanā, ko viņš vēlāk izmantoja ģenētiskajā psiholoģijā.
