Revolūcija bija apspiesta, bet tas vēl nebija pilnīgs cerību krahs, jo tauta bija ieguvusi arī kādus labumus, ne lielus, bet tomēr. Latviešu tauta ar revolūciju ieguva ne tikai plašākas ticības, apziņas un vārda brīvības, pulcēšanās un biedrošanās brīvības, bet arī pieauga saimnieciskā aktivitāte. Kā arī revolūcija vienoja latviešu tautu.
Valdība daudzējādā ziņā bija spiesta piekāpties, un tauta ieguva plašas legālas iespējas. Latvijā sāka darboties legālas biedrības, tajā skaitā strādnieku un kultūras biedrības. Skolās vairāk atļāva lietot latviešu valodu, dibinājās jaunas skolas. Dažādas kultūras un izglītības iestādes palīdzēja celt tautas izglītības līmeni. Ievērojami uzplauka avīžniecība un grāmatniecība, un izdoto grāmatu skaitā latvieši ierindojās trešajā vietā starp Krievijas tautām. Attīstījās latviešu ļoti iemīļotā skatuves māksla. Patstāvīgie teātri nodibinājās Jelgavā, Liepājā, Ventspilī. 1909. Gadā Rīgā nodibināja profesionālo aktieru skolu. Augot cilvēku kultūras attīstības līmenim, arī dzīves līmenis paaugstinājās un līdz ar to arī saimniecība sāka attīstīties.…
