Lasot Aleksandra Čaka dzeju par tā laika Rīgu, tā izraisa dziļas pārdomas par mūsdienu Rīgu un A. Čaka acīm redzēto Rīgu. Viņam Rīga bija paradīze, mājas, kurās viņš jutās labi un nepiespiesti. Šajā paradīzē bija pilnīgi visām jūtām – sāpēm, priekam, ciešanām, pazemojumam un sapņiem.
Čaka dzejā Rīga ir attēlota kā liela, daudzkrāsaina pretrunīga pasaule. Čaks pilsētā iegāja dzejisko sistēmu un tēlu sistēmu. Rīga kā cilvēka personības izšķirīgo spēju robeža atspoguļojās Čaka dramatiskajā poēmā “Matīss, kausu bajārs” (1943). Es pat teiktu, ka Rīga ir Čaka liktenis.…
