Reiz kādā tāltālā zemē, kur koki bija zaļāki par spilgtāko zaļumu un debess zilāka par mirdzošāko zilumu, bija vieta, kuru sauca par Laimes ieleju. Tur strauti čaloja un putni čivināja visu garo dienu.
Zemnieki dungoja un svilpoja, strādādami tīrumos, un bērni dziedāja ceļā uz skolu. Visi bija laimīgi un apmierināti Laimes ielejā. Laimes ielejā bija pakalns, kura virsotnē pacēlās krāšņa pils. …
