Komandekonomikā valdība ieņem diez gan lielu lomu tādēļ, ka tai ir vara pār visiem ekonomikas resursiem, jo tā pilnībā kontrolē to izmantošanu. Valdības pārziņā ir lemt par to kā tiks izmantota zeme, darbs un kapitāls, tāpat kā tā izlem par to kas tiks ražots, kā un kam ražots. Vissvarīgākā komandekonomikas iezīme ir sabiedriskais īpašums, jo zeme un visi kapitāla veidi ir valsts īpašums. Privātais īpašums visbiežāk tiek ierobežots ar personisko mantu. Preču un pakalpojumu ražošana notiek tikai saskaņotā plānā ar valsti, kura nosaka ražošanas nozaru uzdevumus. Cenas komandekonomikā nevar brīvi mainīt atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, tās nosaka tikai valdība. Vēl viena komandekonomikas pazīmēm ir tāda, ka uzņēmumi nepieder privātpersonām vai akcionāriem, tādēļ uzņēmumi savu darbību nesaista ar peļņas gūšanu.1
Valdība ietekmē ražošanas nozares vairākos punktos:
1.Bezdarba līmeņa atšķirības dažādos reģionos. Pēc Pirmā pasaules kara panīkumu svarīgākajās nozares izraisīja problēmas, kas skāra bezdarbu. Teritorijas, kurās ražošana notika lielā sparā šī problēma bija visaktuālākā, pieprasījums pēc konkrētās produkcijas tādām nozarēm kā kuģubūve, tērauda un kokvilnas rūpniecībām strauji kritās. …
Katrai valstij ir savas īpatnības, kas rada atšķirīgas ekonomikas problēmas, tādēļ ir jāpieņem ekonomikas sistēma ar kuras palīdzību varētu atrisināt šīs problēmas. Neskatoties uz to, ka ekonomikas sistēmas var būt gandrīz tādas pašas un atšķirības starp tām ir ļoti minimālas, tās tāpat iedala vairākās grupās. Tradicionālā ekonomika pastāv tādā sabiedrība, kura ir ar zemu attīstības līmeni un tik pat kā nekas nav mainījies kā bija iepriekš pirms vairākiem gadsimtiem. Kā spilgtus piemērus var minēt Āfriku un Āziju. Cilvēki pastāvot šim ekonomikas veidam, dzīvo saskaņā ar pieņemtajām tradīcijām, tādējādi neko nemainot vai arī netiecoties pretī labākam dzīves līmenim. Kā sinonīmu tradicionālajai ekonomikai var minēt eksistences ekonomiku, jo cilvēki saražo tikai tik daudz produkcijas, cik viņi patērēs, lai izdzīvotu, veidojot ļoti minimālas uzkrājuma rezerves. Tirgus ekonomika ir sistēma, kurā pircējiem ir iespēja brīvi veikt darījumus ar pārdevējiem, kā arī pirkt to, ko viņi vēlas un pārdevējiem pārdot preces un pakalpojumus pēc saviem ieskatiem. Valsts loma ekonomikā. Ekonomiskās sistēmas jēdziens. Tradicionālā ekonomika. Centralizēti plānota ekonomika. Tirgus ekonomika. Sociāli atbildīga tirgus ekonomika. Valsts funkcijas ekonomikas regulēšanā. Valsts iejaukšanās nepiecieša