Darba likuma 8. un 9.nodaļas analīze

Darba likuma 30. pants regulē individuālu tiesību strīdu izšķiršanu. Individuāla tiesību strīda definīcija atrodama Darba strīdu likuma 4. pantā, kas noteic, ka individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus. Darba strīdu likums detalizēti regulē individuālo tiesību strīdu izšķiršanas kārtību uzņēmumā, savukārt Darba likuma 30. pantā lakoniski noteikts, ka individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā.
Darba likuma 31. pants paredz noilguma termiņu prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām. Atbilstoši minēta panta pirmai daļai, visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš.Īsāks noilguma termiņš ir noteikts Darba likuma 34., 95 un 122. pantā. Darba likuma 34. pantā noteikts, ka prasība par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, ja pārkāpums izdarīts, dibinot darba tiesiskās attiecības, ceļama triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar personu darba tiesiskās attiecības.95. panta otrajā daļā noteikts, ka prasība par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu jautājumos par darba apstākļu noteikšanu, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, vai paaugstināšanu amatā, ceļama triju mēnešu laikā no dienas, kad darbinieks uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes pārkāpumu. Savukārt 122. pantā noteikts viena mēneša termiņš prasības celšanai.
Darba likuma 31. panta otrajā daļā noteikti gadījumi, kad noilguma termiņš skaitāms ar notikuma iestāšanos. Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.


…