Aprakstiet, kuram ētikas stilam atbilst Jūsu darbība? Ko Jūs domājat savā darbībā mainīt? Kāpēc?
Es uzskatu, ka mana darbība atbilst profesionālai ētikai, tāpēc, ka es gan strādāju, gan mācos, un galvenie principi tieši man ir:
attieksme pret darbu;
profesionālisms;
speciālista uzvedības un darba kultūras normas, ideāli;
ētiskās, profesionālās vērtības, kuras raksturīgas attiecīgajai profesijai, tikumiskās īpašības, kuras nodrošina profesionālo pienākumu izpildi.
Vai es domāju kaut kas mainīt? – nē. Man viss patīk, man patīk mans dzīves stils un tas, ko es daru, tāpēc tuvākajā nākotnē es gribētu visu atstāt tā, kā ir.
Aprakstiet trīs sabiedrībā pazīstamu cilvēku ētiskos stilus, raksturojiet tos ar piemēriem!
Mūsdienās īpaši strauji attīstās nozaru lietišķā, profesionālā ētika (vadītāja darba stils).
Mūsdienu vadības teorijā ar vadītajā darba stilu saprot tipisku un samērā stabilu paņēmienu kopumu, ar kuriem vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai efektīvi veiktu vadīšanas funkcijas.…
Mūsdienās īpaši strauji attīstās nozaru lietišķā, profesionālā ētika (vadītāja darba stils). Mūsdienu vadības teorijā ar vadītajā darba stilu saprot tipisku un samērā stabilu paņēmienu kopumu, ar kuriem vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai efektīvi veiktu vadīšanas funkcijas. Vadības stilu nosaka vadošās personas individuālas īpašības, tajā pašā laikā metode ir pilnīgi objektīvs jēdziens, kas pastāv neatkarīgi no vadītāja un ir mērķtiecīgas ietekmes veids (paņēmiens). Vadības stils atkarīgs no izpildītāja sociāli psiholoģiskajām īpašībām (vecuma, dzimuma, kvalifikācijas, profesijas, interesēm) un vadības hierarhijas līmeņa, vadīšanas veidiem un paņēmieniem; konkrētas darbības sfēras specifikas, prasību ievērošanas, kuras tiek izstrādātas vadītājiem. Vadītāja stili nosaka arī attiecības, kuras veidojas starp viņu un padotajiem. Vadības teorijā izdala: direktīvo (autokrātisko jeb autoritatīvo), demokrātisko (koleģiālo) un liberālo (neiejaukšanās) vadības stilu Vienpersoniskais - (direktīvais, autokrātiskais) stils. To raksturo ārkārtīga varas centralizācija, turēšanās pie vienvadības, patvaļīga, vienpersoniska dažāda mēroga jautājumu izlemšana, kuri attiecas uz kolektīva dzīvi. Novērojama apzinīga norobežošanās no padotajiem.