Secinājums
Secinājumā, varētu teikt, kā iedzīvotāju diferenciācija pēc ienākumiem ir būtiskākais moments sabidrībās dzīvē. Tas ir galvēnais, kas nosāk kārtību, jo ja visi iedzīvotāji ir apmierināti ar saviem ienākumie, tad arī samazīnāsie sasprinzinājums sabiedrībā. Protams, pilnībā nav iespējams novērst nevienlīdzību, tomēr valdībai ir jāpieņem lēmumi un līkumi, kuri varētu samazināt sabiedrībā noslaņojumu un izlidzīnāt dzīves līmeņi iedzīvotājiem. Kaut tirgus ekonomikā valsts „spēle otro vijoli” tomēr ar ekonomiskas politikas palīdzību ir iespējams ir iespējams palielināt iedzīvotāju ienākumus.
Ir vērts palielināt transfērmaksājumus (pensijas, pabalstus) kurus izmāksa pensionāriem, invalīdiem, un māmiņam. Tiem maksājumiem obligāti ir jabūt tādiem, lai nodrošinātu iztikas minimumu.
Īpašu uzmanību ir japievērš personam, kuri ir aizņemti lauksaimniecībā.
Jebkura attīstīta sabiedrība ir janodrošīnā visiem iedzīvotājiem iespēju saņēmt dzīves svarīgākus sociālus pakalpojumus, kurus piedāva sociālās sfēras iestādes. It īpaši svarīgi saglābāt tādu iespēju iedzīvotāju ienākumu diferenciācijas nosacījumos, un garantēt visiem iedzīvotājiem mājokļa nosacījumu minimālo standartu. Tikai tāda valdības rīcība spēj nodrošinat darbaspēka nepieciešamu kvalitāti, apmēram vieņadu startes līmeņi jauniešiem un iedzīvotāju sociālo aizsardzību ekstremālajos gadījumos.
Samazinot sociālo nevienlīdzību arī stabilizējas sabiedrība, tā var mierīģi attīstīes un attīstīt savu valsts.
…
