Vēstures avotos pirmo reizi Sēlija minēta Livonijas Indriķa hronikā 1208.gadā.. Sēlijas nosaukums cēlies no līvu vārda ,,sālli’’, kas nozīmēja ,,augšējie ļaudis’’. Kopš 15. gs.sākuma sēļu cilts un Sēlijas jēdziens pazūd no vēstures avotiem un šo teritoriju sāk apzīmēt kā Augšzemi. Sēlijas vārds atkal parādās tikai 19. gadsimtā- 1882. gadā pēc Augusta Bīlenšteina apraksta. Pirmie Sēlijas aprakstītāji raksturo sēļu valodas īpatnību: kāpjošo intonāciju. Šī valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes Baltu valodu grupas.
Vēlāk vēstures avotos Sēlija raksturota kā ļoti nozīmīgs, attīstīts Viduslaiku novads Daugavas tirdzniecības ceļā ar daudzām apdzīvotām vietām un centru Sēlpili.…
