-
Uzmanības trūkums - hiperaktivitāte
Lai arī kas būtu bērna uzvedības traucējumu pamatā, ar tiem ir jārēķinās un jāsadzīvo gan vecākiem, gan pašam bērnam. Lai šādam bērniem palīdzētu, turklāt, iespējams, saglābjot visu viņa dzīvi, saglabātu viņa azartiskumu, ziņkārību un izmēģināšanas kāri, nevis tikai uz laiku padarītu viņu mierīgāku (piemēram, ar nomierinošām zālēm), ir ļoti svarīgi iemācīt šim bērnam disciplinēt sevi pašu. Bērnam ir vajadzīgs pieaugušais, kas bērnu respektē un dod viņam ierobežotu brīvību, kad vien tas ir iespējams, tajā pašā laikā ar mīlestību un noteiktību prasot konkrētu disciplīnu. Bērni kuri ir hiperaktīvi vai ar UDS sindromu nevajadzētu viņus sodīt par to, ka viņi ir pārāk izklaidīgi vai hiperaktīvi, jo viņi paši dažkārt neapzinoties sekas izdara kļūdas un vecāki soda ar tradicionāliem paņēmieniem- Rāšanās, moralizēšana, uzkliegšana, bet tas tikai noved bērnu pie agresīvas rīcības, kā, piemēram, metīs kaut ko pret sienu vai aizcirtīs durvis, pat ja labi zina, ka tas viņam radīs vēl lielākas nepatikšanas. Šādu bērnu audzināšanas mērķis ir panākt, lai bērns mazāk runātu pretī un visādi citādi izrādītu necieņas pilnu uzvedību pret citiem. Izmantojot loģiskās konsekvences audzināšanā, būtiskākais ir, lai bērns tās neuztvertu kā soda veidu, jo tad var sākties kārtējais karš. T. Gelegera uzskata, ka jebkura veida necieņu demonstrējošu uzvedību ir iespējams sekmīgi mainīt jau no trīs gadu vecuma. Iespēja palīdzēt bērnam mainīt viņa uzvedību, lai būtu vieglāk gan viņam pašam, gan apkārtējiem, ir būtiska. Bet vēl svarīgāk ir katru dienu atrast pietiekami daudz laika, kad bērns var saņemt pozitīvu uzmanību. Ja šīs pozitīvās uzmanības trūks, nekādas taktiskās metodes nelīdzēs.…
’Uzmanība ir īpašs apziņas stāvoklis, kas novirza un koncentrē cilvēka izzināšanas procesus uz pētāmajiem objektiem un parādībām realitātes pilnīgākai un precīzākai atspoguļošanai. Kaut gan uzmanība nav patstāvīgs izzināšanas process un kā atsevišķa psihiskā parādība neeksistē, tai ir būtiska loma kognitīvo procesu norisē, jo uzmanība ir saistīta ar visiem sensoriem un intelektuālajiem procesiem, īpaši tas ir attiecināms uz uztveri un sajūtām.”(3) Cilvēkiem ir svarīgi saņemt uzmanību no apkārtējiem līdzcilvēkiem, jo nesaņemot pietiekamu uzmanības daudzumu cilvēka psihe uzreiz reaģē un sekas ir visdažādākās un daudziem tā izpaužas kā hiperaktivitāte. hiperaktivitāte ir fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat nedaudzas minūtes, apmēram 5. Šie bērni atrodas nepārtrauktā kustībā - skrien, kāpj, lec, rāpo uz visām pusēm, aiztiek visu, kam tiek klāt. Tādējādi tiem patstāvīgi draud briesmas sevi ievainot un tādēļ viņi cītīgāk jāpieskata. Dažkārt ja cilvēkam trūkst pietiekami uzmanības var rasties arī dažādi ar to saistītie kompleksi.
