Vecais Stenders bija apgaismes darbinieks, kurš kaislīgi iestājās par latviešu tautas (īpaši zemnieku) dzīves apstākļu uzlabošanu. Kaut arī Stenders ir dzimis un audzis Latvijā, ir grūti izskaidrot viņa stipro pieķeršanos tās iedzīvotājiem, bet kā mācītājam, profesoram un pedagogam viņam piemīt tiem raksturīgā tieksme citus pamācīt, kā arī cenšanās realizēt savas apgaismes idejas, mainot katra cilvēka apziņu. Viņa literārie darbi – pasakas, fabulas, dzejoļi un valodnieciskie darbi – ir ar izteikti pamācošu raksturu.
„Jo vairāk viena tauta īstā, labā gudrībā pieaug, jo viņas laime ceļās” – tā ir galvenā Stendera atziņa. Šajā īsajā un vienkāršajā frāzē ir izteikts viņa mērķis – „skaidrot gudrību”, lai tauta kļūtu laimīga. Manuprāt, tas nozīmē, ka gudrais ir pietiekami gudrs, lai apjaustu, ka spēj kļūt laimīgs, mainot savu attieksmi pret dzīvi. Viņš daudz zin un daudz saprot – kā izkļūt no nelaimes, kā veiksmīgi valdīt, kā strādāt, nesūdzoties par grūtībām, kā dzīvot veselam, glabājot savā sirdī prieku, līksmību un mīlestību.…
