Viens no demokrātijas pamatkritērijiem ir vēlētāju aktivitāte. Principā, demokrātijas konsolidācijas process nevar norīt veiksmīgi, ja valstī nav izveidotā pilsoniskā sabiedrība un valsts iedzīvotāji neinteresējas par politiku un pat necenšas piedalīties politiskajā kursā.
Pašlaik tiek veikti dažādi pētījumi, kuru gaitā mēģina noskaidrot kā vēlētāju aktivitāte dažādās valstīs (pārsvarā tiek pētītas Amerikas Savienotās Valstis, kā arī pārējas 35 pasaules demokrātijas) mainās laika gaitā un, kādi faktori ietekmē šīs izmaiņas.
IDEA pētījumi liecina, ka pēc Otrā Pasaules kara ASV ir redzama politiskā apātija no šis valsts iedzīvotāju puses. Rietumeiropā no pēckara gadiem līdz 1990-tiem gadiem ir redzama diezgan konstanta politiskā aktivitāte. Rietumeiropā šī aktivitāte bija nedaudz lielākā, nekā ASV, tomēr šis aktivitātes līmenis tā arī nekļuva par diezgan augstu. Sākot no 1970. gadiem, piemēram, iedzīvotāju politiskā aktivitāte Rietumeiropas valstīs samazinājās par 3% (no 74 līdz 71%). Runājot par Eiropas situāciju, var skatīties reizē arī uz pārējo valsts situāciju, jo visā pasaulē bija diezgan līdzīga situācija. To iedzīvotāju kopums, kas piedalījās nacionālās vēlēšanās Eiropas valstīs 1999. gadā bija 49,2%. Tomēr divas dekādes atpakaļ šis skaitlis bija 63%. Pētījumi rada, ka bagātākās valstīs šī aktivitātes krišana nebija tik strauja. Pēdējos gados šajās valstīs ir redzams politiskās aktivitātes pieaugums. …
