-
Rolanda dziesma
Svarīgi ir arī tas, ka varonis savas dzīves pēdējās sekundes veltīja domāšanai par savu mīļoto valsti - tas ir viens no svarīgākajiem mirkļiem darbā "Rolanda dziesma".
Varoņu, piemēram, Rolanda, raksturojums vienmēr notiek pēc viena scenārija - Mīlestībai pret savu dzimteni un baznīcu noteikti būs pelnīta mūžīgā dzīve balādēs.
Kā redzat, Rolands ir lielisks ideālā bruņinieka piemērs, kurš tik bieži tika dziedāts un prezentēts tā laika literārajos darbos.
Rolanda dziesma ir lielisks darbs par varonību, drosmi un pašatdevi. Šī varoņa loma franču eposā ir tik liela, ka var šķist, ka šī ir ekskluzīvi leģendāra figūra.
Neskatoties uz to, zinātnieki ir pierādījuši slavenā Kārļa Lielā līdzgaitnieka vēsturisko esamību. No visām Rietumeiropas valstīm feodālisms un bruņniecība visspilgtāk izpaudās Francijā, jo bruņinieki šajā pasaulē nedrīkstēja dzīvot bezrūpīgi. Šī dziesma mūs iepasīztināja ar viduslaiku kultūru, mākslu, literatūru, tā laika notikumiem.
…
Cīņā pret neticīgajiem – tas ir "Rolanda dziesmas" pamatā un ir pierādīts vēsturisks notikums, ar pierakstītajiem viduslaiku faktiem. Viņi bija pakļauti literārai izpratnei, lai lasītājs pareizi tos uztvertu, tieši tajā notikumu laikā. Rolanda raksturojums ir diezgan izplatīts tā laika literatūras darbiem. 11. gs. "Rolanda dziesmu" it kā pierakstīja angļu - normaņu mūks Terulds. Galvenais varonis ir bruņinieks, kurš iemieso visas labākās idejas par varoni, kuru redzēja un zināja kāds viduslaiku cilvēks Francijā. Tauta dziedāja par visu šo kantilēnu, kuru nezināms sacerētājs vai Terulds 11. gadsimta beigās pārveidoja un nosauca par dzejoli - "Rolanda dziesma" (Chanson de Roland). Senākajā šī dzejoļa saglabātajā rokrakstā - Oksfordā, kas rakstīts 12. gadsimtā - ir aptuveni četri tūkstoši pantiņu. Rolanda dziesma ir rakstīta desmit zilbēs un ir sadalīta dažāda lieluma pantos, katram pantam ir vienāda asonance. Dziesma par Rolandu bija ļoti populāra, par ko liecina gan franču adaptācijas, gan tās izplatība ārpus Francijas. Papildus latīņu distichi samazinājumam, kas, iespējams, tika sastādīts XII gadsimtā, XIII gadsimta otrajā pusē parādījās pārveidojums, ko parasti sauc par "Roman de Roncevaux", un kura galvenais uzdevums bija paplašināt sākotnējo tekstu. Seši šīs versijas izdevumi ir nonākuši pie mums.
