Rūdolfs Blaumanis savos stāstos un novelēs stāsta par sabiedrības šķirām, to atšķirībām un bieži parāda cilvēka, it kā, ieslodzījumu savā šķirā un cilvēka lielo vēlmi izrauties no ierastās dzīves, no sabiedrības iedalījuma šķiras, vēlmi mainīties. Novelē „Salna pavasarī” Lienei ir jāizlemj, vai kļūt par veca saimnieka sievu un līdz ar to tikt saimnieku kārtā, vai arī palikt kalpu kārtā. Liene visu dzīvi bija bijusi kalpone un saimnieka Vanaga nicinošā attieksme mudina Lieni mainīt savu dzīvi. „Un ar nesavaldāmu varu viņu sagrāba griba tikt laukā no šī stāvokļa, kāpt augstāk par citiem, pacelties pār visu pagastu, pār visu apgabalu un redzēt Vanagu sev dziļi apakš kājām.” Novelē Blaumanis rāda izvēli starp naudu un mīlestību, kas ir jāizdara Lienei. Izvēloties naudu, Liene un citas meitenes, kas izdara līdzīgu izvēli, izpelnās sabiedrības nosodījumu, kaut gan šis solis iespējams tiek sperts, lai mainītu savu dzīvi, izlauztos no vecās ikdienas, lai uzsāktu jaunu dzīvi. Ja izvēle izdarīta balsoties uz šādu vēlmi, tad Lieni var saprast, jo cita ceļa, kā Lienei izlauzties no savas dzīves, nav. Cilvēkam vienmēr gribas būt brīvam, neieslodzītam. Arī brīvam no sabiedrības šķiras uzliktā zīmoga, un tieši tādu brīvību vēlas Liene. To kāda un cik brīva būs viņas jaunā dzīve viņa vēl nezin. Novele beidzas, kad Liene izdara izvēli par labu ne tikai naudai, bet arī jaunai, savādākai dzīvei. …
