Ģimenes tiesības ir tiesību normas kopums, kas regulē ģimenes locekļu attiecības. Ģimenes tiesības aplūko jautājumus par ģimenes locekļu attiecībām. Tās nosaka kārtību, kādā notiek saderināšanās, laulības, laulību šķiršana, bērna adoptācija u.tml. Tāpat tās regulē attiecības starp vecākiem un bērniem, vīru un sievu, turklāt ģimenes tiesībās paredzēts, kāda ir vecāku vara pār bērniem, kā vecāki var rīkoties ar bērna mantu. Tieši ģimenes tiesībās noteikts tas, cik ilgi persona uzskatāma par nepilngadīgu, un, proti, nepilngadība turpinās līdz 18 gadu vecumam. Izņēmumu gadījumos pilngadību var piešķirt bāriņtiesa no 16 gadu vecuma. Turklāt persona uzskatāma par pilngadīgu arī tad, ja tā stājusies laulībā pirms 18 gadu vecuma. Ģimenes tiesības regulē šādas tiesiskās attiecības (gan mantiskās, gan personiskās nemantiskās):
Starp personām, kuras gatavojas stāties laulībā, -saderinātajiem;
Starp laulātajiem;
Starp vecākiem un bērniem;
Starp aizbildņiem un nepilngadīgajiem;
Starp aizgādņiem un pilngadīgām rīcībnespējīgām personām vai personām, kurām ir tiesas lēmumu ierobežota rīcībspēja;
Starp valsts izveidotu bērnu un rīcībnespējīgo tiesību ievērošanas uzraudzības institūciju- bāriņtiesu (pagasttiesu) un vecākiem, aizbildņiem un aizgādņiem.…
