Šādi piemēri diemžēl nav tālu jāmeklē. Manā dzimtajā pilsētā pēdējā brīdī tika novērsta plastmasas pārstrādes rūpnīcas būvniecība. Pat neskatoties uz to, ka pilsētas tiešā tuvumā (tikai 3 km attālumā) jau atrodas cita rūpnīca, valsts varas pārstāvji vēlējās pieļaut arī šo būvniecību.
Tāpat arī runājot par apkārtējo dabu. Pavisam nesenā pagātnē mēs, būdami vēl bērni, skraidījām pa neskartām pļavām un laukiem, parkiem un mežiem. Tagad man ir bail pat iedomāties, ka mani bērni to visu vairs neredz un nevar piedzīvot, jo neskartas dabas paliek arvien mazāk un mazāk. Lauki tiek apsēti, apstrādāti ar pesticīdiem, meži tiek izcirsti, upes piesārņotas. Tādējādi tiek iznīcināti daudzi dzīvās dabas veidi – gan augi, gan dzīvnieki.
Skatoties globāli, paliek bail par to, kas notiks pat ne pēc simtgadēm, bet jau pēc desmitgadēm. Tādēļ arī ir tik svarīga tieši ilgtspējīga attīstība, un tās pieņemšana sabiedrībā iespējama tikai ar ilgtspējīgas izglītības palīdzību. Nepieciešams, lai katrs apjaustu to atbildības līmeni, kas jānes attiecībā pret planētu, lai būtu droši gan mums pašiem, gan mūsu pēcnācējiem.
…
