17.-19.gs. Francija.
- klasicismam raksturīga ir idealizācija, racionālisms, normatīvisms, orientācija uz vispārcilvēcisko, izteiksmes skaidrība un lakonisms.
- tā estētika prasa
a) idealizēt dzīves īstenību;
b) tēlot cildenus , atdarināšanas cienīgus varoņus, kas spēj personiskas intereses pakļaut valsts prasībām;
c) kompozīcijā ievēro tā saukto darbības, vietas un laika vienības likumu;
d) darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas.
- klasicismā tiek atzīti t. s. Augstie žanri- odas, traģēdijas, varoņpoēmas( nozīmīgi notikumi, cildenas parādības)
18.gs. Francija.
- atzīst visu cilvēku vienlīdzīgas tiesības jau no dzimšanas, kā arī vienlīdzīgas tiesības uz laimi
- ir jaunas, pilsoniskās liberālistiskās sabiedrības ideoloģija
- pauž ticību cilvēces spējai, pārkārtot dzīvi pēc „dabisko tiesību” principiem
- zina, kā nodrošināt laimi
a) vispirms jālabo cilvēks, jāiemāca dzīvot saprātīgi un tad sabiedriskā iekārta pati par sevi kļūst labāka
b) vispirms nepieciešams grozīt sabiedrisko kārtību, jo tas ir priekšnoteikums indivīda laimei
- reliģija rada novitātes, kuru virzieni ir:
a)teoloģiskais racionālisms (pieņem tikai to, ko var aptvert ar prātu)
b) piētisms (sludina iekšēju atdzimšanu, izkopj reliģiskas emocijas, cenšas atjaunot psiholoģisko kontaktu ar Dievu
c)hernhūtisms (reliģija bez baznīcas, atmet augsto rātošanas dogmu, centrā izvirza Kristus tēlu, viņa upurēšanos cilvēka dēļ un cilvēka mīlestību uz Dievu
d) cilvēks ir līdztiesīgs Dieva priekšā.
…
