Nobeigums
1. Lai arī direktīvas, tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes, tomēr uzliek saistības attiecībā uz rezultātu, kura sasniegšanai direktīvas tika radītas. Latvija bija viena no sekmīgākajām valstīm, kas transponēja ES tiesības, iestājoties Eiropas Savienībā, tomēr tas negarantēja tiesību normu kvalitāti. Latvija saņēmusi divus argumentētos atzinumus un pat uzsākta tiesvedība, kas vēlāk izbeigta.
2. Apskatot ES tiesību regulējumu ēku energoefektivitātes jomā, var secināt, ka ES tiesību attīstība konkrētajā jomā ir ļoti dinamiska. Būtiskus jautājumus regulējošas direktīvas var tikt grozītas diezgan īsā laika termiņā, vairākas reizes dažu gadu periodā. Dalībvalstīm ir liels izaicinājums pielāgoties visām izmaiņām atbilstoši mainot tiesisko regulējumu un kontroles iesaistītajās institūcijās un attiecībā pret indivīdiem un komersantiem.
3. Ieviešot ES direktīvas ne tikai tiek pieņemti likumi, bet uz likuma pamata vēl ir jāizdod virkne Ministru kabineta noteikumu par ļoti detalizētām prasībām, piemēram, energoauditoriem, viņu atbildība, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtība, kas vēl vairāk paildzina šo procesu, kas jāņem vērā atbildīgajām iestādēm.
…
