-
Krišjānis Barons
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists | 3 |
| 1.1. | Biogrāfija | 3 |
| 1.2. | Bibliogrāfija | 5 |
| 2. | Krišjāņa Barona dainu skapis | 5 |
| 2.1. | Kāds ir K.Barona dainu skapis, ieraksti un vēsture | 5 |
| 2.2. | Dainu skapja skenēšanas vēsture | 6 |
| 3. | Krišjāņa Barona Muzejs | 6 |
| 4. | Krišjāņa Barona mūža veikums | 7 |
| 5. | Krišjāņa Barona veikums Pēterburgas avīzē | 8 |
| 6. | Krišjānis Barons un nauda | 9 |
Šis gluži taustāmais priekšmets visai bieži tiek pieminēts kā latviešu garīgās kultūras simbols. Daudzi ir redzējuši tā kopiju Krišjāņa Barona muzejā, daudzi ir redzējuši oriģinālo skapi LFK. Vismaz kaut ko par to dzirdējuši droši vien ir visi ļaudis Latvijā.
Oriģinālo Dainu skapi kopš 1940. gada glabā Latviešu folkloras krātuve. Tas gatavots 1880. gadā, Maskavā, pēc Krišjāņa Barona paša zīmēta rasējuma, kad Dainu Tēvam kļuva par grūtu sakārtot piesūtīto materiālu līdz tam izmantotajās papirosu papīra kastītēs, bez īpaša darba rīka. 1893. gadā, kad Baronam piesūtīto tekstu skaits sasniedzis jau apmēram 150 000, tas atvests uz Latviju. Vēlāk skapis pārceļojis vēl diezgan daudzas reizes, līdz visbeidzot no praktiska priekšmeta, darba rīka kļuvis par minēto kultūras simbolu.
Parasti visiem ir zināms Krišjāņa Barona norādītais "Latvju Dainās" iekļauto (vai izmantoto) dziesmu skaits - 217 996. Par šī skaitļa precizitāti izteiktas dažādas domas, bet šeit šīm dziesmām ir jābūt - 70 atvilktnītēs, ar 20 sadaļām katrā. Ir vēl arī trīs lielākas atvilktnes, kurās glabājas citi vērtīgi un interesanti dokumenti - vēstules, K. Barona iesāktais vārdu rādītājs. Dainu skapja lielākā vērtība ir tā saturs, tomēr arī pats tas ir uzmanības vērts. Ne jau velti skapim ir divas kopijas - viena Barona muzejā Rīgā, otra - bijušā Stankeviču muižā, Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas.…
Krišjānis Barons ir izcilākais latviešu folklorists – tautas dziesmu krājējs, pētītājs un publicētājs, sava laika jaunāko zinātnisko atziņu popularizētājs, “Pēterburgas Avīžu” faktiskais redaktors, sarakstījis dzejoļus un stāstus. Latvju dainu tēvs ir izcila personība latviešu kultūras dzīvē. Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība. Taču viņš darbojies arī valodas laukā, viņš turpināja J.Alunāna iesākto darbu.Ar K.Barona populārzinātniskajiem rakstiem ir likts pamats latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam. Būdams aktīvs jaunlatviešu darbinieks, Barons darbojās Tērbatas latviešu studentu pulciņā un bija viens no laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibinātājiem un līdzstrādniekiem. 1878.gadā viņš pārņēma no F.Brīvzemnieka latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, ko turpināja līdz mūža beigām. 1894.–1915.g. Barons izdeva 6 sējumos akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu Latvju dainas. Mūža laikā Barons publicējis vairāk nekā 150 rakstu par dabaszinātņu (fizikas, ķīmijas, matemātikas, astronomijas) un tautas izglītības jautājumiem, kuros vērsās pret māņticību. Rakstīja stāstus un dzejoļus laikmeta progresīvo centienu garā, tāpat tulkoja.
