Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma integrācijas publiskās un privātās partnerības projektos juridiskie aspekti

SECINĀJUMI
1. Jaunajā plānošanas periodā (2007. – 2013.) Latvijai pieejami ir saglabājušies četri struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļi, taču ir sašaurināti mērķi, proti, no iepriekšējiem 3 mērķiem, 4 iniciatīvām un inovatīvām darbībām, jaunajā plānošanas periodā ir izdalīti 3 mērķi un neviena iniciatīva vai inovatīva darbība. Izmaiņas skārušas arī programmēšanas posmus, kur jaunajā plānošanas periodā ir izdalītas Kopienas stratēģiskās vadlīnijas, Nacionālais ietvara dokuments, un viena – fonda OP.
2. ERAF atbalsta programmu klāsts ir plašs, jo tas ietver gan sociālo, gan uzņēmējdarbības, gan infrastruktūras jautājumu risināšanu. Šīs programmas ietver nozīmīgu finansējumu infrastruktūras izbūvei, kas tradicionāli varētu tikt izveidotas izmantojot PPP modeli. Kā PPP komponente SF projektos būtu saskatāma infrastruktūras apsaimniekošana, tādējādi optimizējot projekta dzīves cikla izmaksas.
3. Iespēja izmantot PPP modeli VSID un attiecīgi ar SF pielietojumā ir noteikta atbalsta jomā „Infrastruktūra un pakalpojumi”, savukārt horizontālajās prioritātēs PPP kā potenciāls sadarbības modelis tiek redzēts enerģētikas, vides un transporta sektoros.
4. SF īpaši atbalstīs iniciatīvas, kas papildus publiskajam finansējumam (ES un Latvijas) mobilizē arī privāto finansējumu un sekmē publiskā finansējuma lietderīgāku izmantošanu, tas ir, publiskās un privātās partnerības mehānismu izmantošanu.
5. No iespējamiem PPP hibrīdmodeļiem, populārākais ir „CapEx Subsidy” modelis, kad SF līdzekļi tiek piesaistīti kā PPP projekta kapitālizmaksu subsīdijas, jo tas ir vieglākais SF piesaistes veids, un tā rezultātā samazinās būvniecības izmaksas privātajam partnerim un pieejamības maksājums publiskajam partnerim apsaimniekošanas laikā.
6. ES fondu līdzekļu piesaiste tiek saskatīta finansiāli liela apjoma projektu īstenošanā, taču darbā apskatītās SF atbalsta jomas ļauj secināt, ka piesaistīt ES fondu līdzekļus būtu iespējams arī mazāka mēroga projektiem, jo izveidotās atbalsta programmas paredz infrastruktūras izveidi.
7. PPP iepirkuma procedūra ir sarežģītāka un līdz ar to laikietilpīgāka nekā tradicionāli realizējamiem projektiem. Ņemot vērā to, ka konkursa rezultāti var tikt apstrīdēti, tad projekta neuzsākšana laikā rada risku zaudēt ES fondu līdzfinansējumu.
8. Ņemot vērā to, ka SF programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi” atbalsta saņēmējs var būt pašvaldības, tad sagatavot projekta pieteikumu SF atbalstam būtu jāuzņemas iniciatīva publiskajam partnerim, kas saskan ar to, ka arī PPP gadījumā iniciatīva nāk no publiskās partnera puses.
…