Nav tādas sabiedrības attīstības pakāpes un arī nav tāda cilvēka, kam par mīlestības esamību nebūtu ne mazākās nojausmas, jo mīlestība ir sastopama ik uz soļa, tikai tā ir jāmāk saskatīt. Mīlestībā cilvēks apjauš savu eksistences jēgu. Cilvēks sāk dzīvot vēl priekš kāda cita cilvēka un jūt, ka kāds dzīvo viņam. Cilvēks ir laimīgs, ja jūt, ka tiek mīlēts, ka ir nozīmīgs. Manuprāt, cilvēks visspēcīgāk no citām dzīvām būtnēm atšķiras ar to, ka spēj mīlēt un mīlestība ir augstākā esamības pazīme…
