-
Latvijas dalība Eiropas Savienībā - ieguvumi un zaudējumi
Iestāšanās ES kļuva par nozīmīgu faktoru ārvalstu investīciju pieaugumam. Laikā no 2004. - 2007.gadam investīciju apjomi Latvijas tautsaimniecībā pieauga gandrīz divas reizes. Kā liecina Eurostat dati, investīciju gada vidējie pieauguma tempi šajā laika posmā gandrīz 4 reizes pārsniedza investīciju vidējos ikgadējos pieauguma tempus ES valstīs. Ievērojami pieauga investīciju apjoms uz vienu strādājošo: 2004. gadā - 3 tūkstoši eiro (30% no ES vidējā līmeņa), bet 2007. gadā – 6 tūkstoši eiro (50% no ES vidējā līmeņa).
Attiecīgi, arī izmaiņas Latvijas eksporta plūsmās un apjomos uz ES valstīm ir ievērojamas. Eksports uz ES valstīm 1995. gadā veidoja 56.4% no kopējā eksporta apjoma, bet 2007. gadā – jau 77.4 %. Palielinājies lauksaimniecības un to pārstrādes produktu eksports. To realizācijas vērtība 2007.gadā bija 615,6 miljoni latu, kas ir apmēram 4 reizes vairāk nekā 2003.gadā.
Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām ES kopējās politikas jomām kopš EEK pirmsākumiem. Tā ir arī viena no visvairāk atbalstītajām ES politikas jomām. Ja 2003. gada nacionālā atbalsta apjoms nozarei bija 39,3 miljoni latu, tad 2007. gadā tas sasniedza 226,4 miljonus, no kuriem 132,5 miljoni bija ES finanšu līdzekļi.
Iestāšanās ES veicinājusi dabas un vides aizsardzības likumdošanas sistēmas sakārtošanu Latvijā, lai soli pa solim nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.…
2009.gada 1. maijā apritēja pirmie 5 gadi, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai – vienai no pasaules ietekmīgākajām un nozīmīgākajām politiskās un ekonomiskās sadarbības organizācijām, kas savu darbību uzsāka pirms vairāk nekā 50 gadiem par pamatu liekot 6 valstis. ES pamatā tika liktas vērtības, kam ir vislielākā loma miera nostiprināšanai un uzturēšanai – demokrātija, cilvēka tiesības, brīvība, vienlīdzība un likuma vara. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, dalība ES tika izvirzīta par Latvijas stratēģisko mērķi, lai nodrošinātu stabilitāti, drošību un vīziju valsts attīstībai, kā arī atgriešanos demokrātisku Eiropas valstu vidū. Tāpēc, piektā gadskārta ir piemērots brīdis, lai izvērtētu Latvijas dalības rezultātus, kā arī, balstoties, uz iegūto pieredzi, izvirzītu jaunus mērķus un uzdevumus. Latvijai šajā periodā ir bijuši pieejami gan ES, gan EEZ valstu finanšu līdzekļi. Šis finansējums investēts tādās svarīgās tautsaimniecības nozarēs kā izglītība un zināšanas, vide, lauksaimniecība un lauku attīstība, inovācijas.
