Melnās mūzikas vēsturi galvenokārt veidojušas un ietekmējušas dažādas tautas mūzikas formas, piemēram „field hollers” (tīruma kliedzēji/bļāvēji), kas uzskatāmi par „call- and- response” mūzikas aizsākumu, no kā attīstījās melnādaino afroamerikāņu tautas dziesmas- spiričuelli, un, kas parādās arī blues, jazz un citās Amerikas un Karību jūras apkārtnes mūzikas formās un stilos.
Spiričuelli radās 19. gs pirmajā pusē, vergu kopienās Amerikā, jo kopš 17.gs. no Āfrikas ziemeļiem masveidā tika ievesti vergi, kam bija jastrādā balto jaunamerikāņu labā- plantācijās vai pilsētās. Pēc ikdienas dievkalpojumiem vai darba plantācijās vergi mēdza palikt, lai kopā dziedātu un dejotu. Daudzi darba devēji nepieļāva dziedāšanu un dejošanu, tādēļ vergi mēdza satikties slepenās vietās- „camp meetings”, „bush meetings”, jo tie vēlejās satikt viens otru, dalīties priekos, bēdās un cerībās.…
