-
Latviešu valodas dialekti un izloksnes
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Dialekti un izloksnes | 4 | |
| Vidus dialekts | 5 | |
| Lībiskais dialekts | 6 | |
| Augšzemnieku dialekts | 7 | |
| Secinājumi | 8 | |
| Pielikums | 9 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 10 |
Secinājumi
Rakstot šo referātu ieguvu daudz jaunu zināšanu par latviešu literārās valodas veidošanos, par tās pētīšanas vēsturi, par tās pirmsākumiem un dažādību atšķirīgās vietās. Agrāk latviešu valoda bija ļoti atšķirīga un „raiba”, tai bija daudz īpatnību, kuras diemžēl laika gaitā ir zudušas. Es uzzināju, ka pamatā latviešu literārā valoda ir cēlusies no Vidus dialekta, kurš vismazāk atšķiras no tās valodas, ko esam pieraduši dzirdēt ikdienā. Jau 19. gs. tika rakstīti darbi, dažādas vārdnīcas par latviešu valodu, tās dialektiem un izloksnēm.
Uzzināju to, ka Tukuma rajons pieder pie Vidus dialekta Zemgaliskās izloksnes bez antipakses. Tukumā ir 124 – Milzkalnes izloksne un 125 – Smārdes izloksne, ko var apskatīt kartēs pielikumā.
Materiālus sava referāta rakstīšanai pārsvarā ņēmu no grāmatām, internetā informācija par latviešu valodas dialektiem un izloksnēm ir ļoti maz un visos avotos pārsvarā vienāda. Daudzās grāmatās dialekti un izloksnes aprakstīti ļoti vispārīgi, bet ir arī grāmatas par konkrētām izloksnēm, kur sniegta ļoti precīza informācija.
…
Latviešu valodā visur nerunā vienādi. Latviešu valodā ir trīs pamata dialekti – Vidus dialekts, Augšzemnieku dialekts un Lībiskais dialekts, katrā dialektā ir izloksnes, kurās arī cilvēki runā dažādi. Latvijā ir vairāk kā 500 dažādu izlokšņu. Laika gaitā izlokšņu atšķirība sāk izzust. Cilvēki arvien vairāk izmanto slengu, dažādus izteicienus, kuri aizgūti no citām valodām arī barbarismus. Tādā veidā „piemēslojot” savu dzimto valodu. Izloksnes radušās īpašu ģeogrāfisku, ekonomisku vai politisku apstākļu nošķirtās ļaužu kopās. Latviešu izlokšņu izveidē mazāka nozīme bijusi dabas apstākļiem, taču bieži vien arī pie mums lieli meži, purvi, upes un ezeri šķir izlokšņu runātājus citu no cita. Lielākā nozīme latviešu izlokšņu izveidē bijusi ekonomiskiem un politiskiem apstākļiem. Pamatos valoda līdzīga ir visās izloksnēs, tomēr ilgstošs regulāru sakaru trūkums dzimtbūšanu laikā ar pārējiem novadiem sekmēja atšķirību rašanos. Valoda pārveidojās, bet ne visur vienādi. Radās atšķirība leksikā, gramatiskās formās, konstrukcijās, bet visvairāk fonētikā. Latviešu izlokšņu pētīšanas vēsture sākās līdz ar latviešu dialektoloģijas kā valodniecības nozares attīstības sākumu 19. gs. otrajā pusē, kad sāka veidoties latviešu nacionālā pašapziņa, nacionālā kultūra un arī nacionālā zinātne.
