Mūsu valsts dibinātāji ir izvēlējušies šo tumšāko gadalaiku, lai proklamētu mūsu valsti – tādi toreiz bija apstākļi, un citādi nevarēja. Lai arī ir šis tumšākais gadalaiks, ja mēs iededzam katrs savu gaismiņu, savu sveci, tad top gaisma no tumsības. Ja mēs stāvam plecu pie pleca, tad visdrēgnākā rudens vakarā mums kļūst silti ap sirdi, jo mēs jūtam, ka esam vienas tautas bērni un vienas valsts pavalstnieki, tādas valsts, kas ir dibināta un veidota uz savas tautas locekļu ticības, cerības un mīlestības upuriem un asinīm.…
