Valoda, kurā mēs runājam, kļūst par māju, kurā mēs dzīvojam. Katrs vārds ir kā ķieģelītis – jo vairāk mums būs šo ķieģeļu, jo bagātāki un spēcīgāki mēs būsim. Ar visbiezākajām sienām mēs kopā spēsim nosargāt savu valodas māju no tādām briesmām kā aizguvumiem – svešvārdiem un barbarismiem. Viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem – cik ļoti katrs no mums būs ieinteresēts un motivēts kopt un attīstīt savu valodu. Sevis apzināšanās – pamanīt, ko domāju, runāju un kā mijiedarbojos ar apkārtējo pasauli – ir spēcīgs pirmais solis savas leksikas veidošanā. …
