-
Atļautā braukšanas ātruma kontroles tiesiskais regulējums
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS JĒDZIENS UN BŪTĪBA | 8 |
| 2. | ATĻAUTĀ BRAUKŠANAS ĀTRUMA PĀRSNIEGŠANA UN TĀ KONTROLE | 11 |
| 2.1. | Valsts policijas kompetence ātruma kontrolē | 12 |
| 2.2. | Tehnisko līdzekļu (fotoradara) tiesiskais regulējums atļautā braukšanas ātruma kontrolē | 15 |
| 2.2.1. | Tehnisko līdzekļu (fotoradara) uzstādīšana un darbība | 16 |
| 2.2.2. | Fotoradaru izvietošanas kritēriji | 20 |
| 3. | ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR ĀTRUMA PĀRSNIEGŠANAS PĀRKĀPUMIEM UN SODA PIEMĒROŠANA | 23 |
| 3.1. | Administratīvā atbildība par ātruma pārsniegšanas pārkāpumiem | 24 |
| 3.2. | Soda piemērošana par ātruma pārsniegšanu | 25 |
| NOBEIGUMS | 31 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN BIBLIOGRĀFIJAS SARAKSTS | 33 |
NOBEIGUMS
Izstrādājot studiju darbu “Ātruma pārsniegšanas ceļu satiksmē kontroles tiesiskais regulējums” autore pētīja, kāda kompetence ir Valsts policijai attiecībā uz braukšanas ātruma kontroli un kāda normatīvo aktu bāze regulē tehniskās iekārtas – fotoradaru darbību. Darba specifika tika likta uz fotoradara darbību, kā arī tika veikts administratīvās atbildības un sankciju piemērošanas salīdzinājums diviem ātruma kontroles veidiem.
Darba gaitā autore izvirzīja šādus secinājumus un priekšlikumus:
1. Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikts termina skaidrojums, kas ir “ceļu satiksmes drošība”. Autore piedāvā grozīt Ceļu satiksmes likumu 1. pantu un Ceļu satiksmes noteikumu 2. punktu pievienojot terminu “Ceļu satiksmes drošība” izsakot to šādā redakcijā: Ceļu satiksmes drošība – ir apstākļu kopums, kurš norāda sabiedrības vērtību, veicinot bīstamu situāciju novēršanu uz ceļa, ietverot gājēju un transportlīdzekļu vadītāju pienākumus attiecībā pret ceļu satiksmi.
2. Fotoradaru darbības galvenais normatīvais akts ir deleģēšanas līgums, kas noslēgts starp Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Līguma nosacījumi balstās uz Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta bāzes, kurš šobrīd ir izslēgts no likuma un ir spēkā neesošs, tādēļ darba autore piedāvā grozīt deleģēšanas līgumu, mainot izslēgto pantu pret Administratīvās atbildības likuma paredzētajiem pantiem (162. un 163.), lai būtu atbilstošs – spēkā esošs regulējums.
3. Tehniskajām iekārtu (fotoradaru) darbības tiesiskais regulējums ir norādīts dažādos likumos – ir sadrumstalots, kuru sabiedrībai grūti uztvert, tādēļ darba autore piedāvā izstrādāt vienu vienotu normatīvo aktu – Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā tiek veikta braukšanas ātruma kontrole ar šim nolūkam paredzētiem tehniskiem līdzekļiem”, kuri izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantu. …
Aktuālākā problēma Latvijā ir pārkāpumi, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu, it īpaši apdzīvotās vietās, 2018. gadā valstī kopā tika reģistrēti 336998 administratīvo pārkāpumu protokoli, no kuriem 196713 jeb 71% no visiem pārkāpumiem sastāda pārkāpumi ceļu satiksmē . Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. CSN 99. punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus (CSN 101-103.6 punkts) ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). Pēc statistikas datiem 2016. gadā Valsts policija fiksējusi 99600 administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar pārsniegto atļauto braukšanas ātrumu, 2017. gadā tie samazinās līdz 93001 administratīvajam pārkāpumam, un 2018. gadā tie sastāda 72931 administratīvo pārkāpumu, autovadītājiem pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Darba autorei, analizējot šos rādītājus, ir acīmredzami katrā gadā pārkāpēju skaita samazināšanās tendence, no 2016. gada līdz 2019. gadam tas ir samazinājies par 26669 jeb 27% pārkāpēju skaita, kas varētu šķist veiksmīgs rādītājs, tomēr šo situāciju ietekmē tas, ka tajā brīdī strauji samazinājās policijas darbinieku resursi, savukārt starp 2017. g. un 2018. g. par aptuveni 30% ir palielinājies to autovadītāju skaits, kuri pārsnieguši ātrumu tādā mērogā, ka likums par to paredz tiesību atņemšanu.
